trešdiena, 2011. gada 27. jūlijs

20.07-27.07

Šobrīd ir mans pēdējais vakars Floridā, un rīt lidoju atpakaļ uz Atlantu.
Liels prieks par šo nedēļu, un esmu gan daudzko apskatījis, gan labi atpūties.
Dzīvoju visu nedēļu pie tuviem ģimenes draugiem-Petersu ģimenes. Tā kā viņu 3stāvīgais/kā rindu māja dzīvoklis atrodas slēgtā teritorijā aiz vārtiem, un šajā teritorijā ir izmantojama basketbola zāle, trenažieri, biljards un baseins, tad jutos te kā viesnīcā. Arī iepriekš minētās lietas izmantot, kā jau kārtīgs viesnīcas/kūrorta iemītnieks.
Vēl šajā nedēļā esmu paguvis uzspēlēt futbolu ar citiem amerikāņiem. Daļa gan no tiem bija spāņi jeb vismaz tādā valodā runāja. Sapratu, ka šis štats ir pārāk karsts, lai es-ziemeļeiropietis-jūlija vidū Floridā spēlētu futbolu. Bet bija interesanta pieredze, uzspēlēt šo Eiropai tipisko sporta veidu te ASV.
Vēl lieliski pavadījām laiku pie okeāna-volejbols, sērfošana, slaistīšanās un apdedzināšanās saulē ar visu aizsargkrēmu, un pēc tam turpat Hilton viesnīcas teritorijā, viesu baseinā turpinājās slaistīšanāš un aktivitātes ūdenī-tas tā lai ir pārmaiņas-no ļoti sāļa ūdens uz ļoti hlorētu ūdeni+toreiz vēl atpakaļceļā paņēmām ļoti daudz virtuļus ar pildījumu. Jāatzīstas, ka tie jau man garšoja ļoti, kad atrados vēl Latvijā.
Vēl biju atkal šaudīties, bet šoreiz ne ar īstiem ieročiem, bet ar lāzeru simulatorieročiem, kas ir tāda paša tipa/izmēra un smaguma ieroči oriģināliem. Tur sadala cilvēkus komandās, un viņi šaudās. Viss tiešām profesionāli uztaisīts-dažādi ieroči, dažādas misijas, un dažādas telpas. Sajutos kā tad, kad bērnībā spēlēju Counter Strike 1.5 un 1.6, un tur bija līdzīgi ieroči un līdzīgas telpas. Tikai te to visu varēju darīt dzīvē-izvēlēties snaiperi un šaut visus no attāluma jeb ar pistoli visus no tuvuma ķert. Tā tāda arī jauna un interesanta pieredze. Pat ja k-ko līdzīgu biju darījis GoPlanetā, bet tas nebija tādā līmenī, un nezinu vai tas vēl GoPlanet ir pieejams.

Vēl šajā nedēļā biju slavenajā Disney World jeb Disneja pasaulē. Te laikam komentāri diezgan lieki, un ja rodas kādam rodas jautājumi, tad droši var ierakstīt vārdus "Disney world" googlē, un gan jau parādīsies daudz informācijas wikipediā un citur :) Varu tikai tiešām pateikt, ka tur ir ko darīt visiem vecumiem, un ja amerikāņi k-ko taisa, tad viņi to taisa lielu un ar vērienu. Viss Disneja parks tam ir liels pierādījums, jo tas kopumā ir gigantisks. Par šo vietu mēdz, ka tā ir happiest place on earth jeb vislaimīgākā vieta pasaulē, jo liela izklaides vieta visiem vecumiem. Tādēļ Dženifera teica smejoties, cik pretrunīgi iznāk dažreiz, ka viņa ir redzējusi, kā šajā parkā kāda mamma bāra un kliedza uz bērnu, un bērns raudāja, un tas ir nepieņemami, jo tā  taču ir un paliek "vislaimīgākā vieta uz zemes". :)

Biju arī Sea World jeb jūras pasaulē. Vienā dienā, bet dažādās stundās un dažādās arēnās, paspēju redzēt gan delfīnu, gan delfīnu, gan vaļu, gan jūras lauvu, gan vnk cirka šovus. Iespaidīgs un liels parks, kur ir viss, kas saistīts ar okeānu, un pat biju helikoptera simulatorā, kurš parādīja lidojumu pāri Antarktīdai, vienlaicīgi baigi kratot helikopteru. :D

Un protams pa vidu nedēļā paguvām izspēlēt daudzas Wii spēles, un mani pat pie noteiktiem apstākļiem piedabūja dejot vienā spēlē :D

Un bez iepirkšanās taču arī ASV nevar iztikt, jo viss taču ir lētāks nekā LV. Bieži tomēr negadās nopirkt ziemas mēteli saulainajā Floridas štatā :) bet vismaz esmu tgd jau gatavs ziemas sezonai LV.

Tiešām izbaudīju ikvienu dienu kopā ar Petersu ģimeni-Disneja kanāla fani-Danielu, volejbolisti-Karu, topošo armijas ģenerāli un ASV un LV patriotu-Jāni, latviešu valodas studenti-Dženiferu un franču valodas studentu Joelu un protams līgavu Keitlīnu, līgavaini Konoru, vectēvu Gordonu un ģimenes gandrīiz meitu Alisoonu

Vēl rītdien gan jau k-ko sadarīsim vai vnk atpūtīsimies pie baseina, jo izlidojam tikai vakarā.
Mamma gan jau ieminējās, ka dosies pa veikaliem, ko es laikam izlaidīšu. :)

Un, manuprāt,  vislaimīgākā vieta uz pasaules ir tā vieta, kur tieši Tu jūties laimīgs. Kā ir? :)

Tas var būt jebkur.

pirmdiena, 2011. gada 25. jūlijs

ASV un ieroči.

Apsveicu visus, kas balsoja par Saeimas atlaišanu.

Vakar peldējos okeānā, un tur bija baigi jautri. Bijām mūsu ģimene, un viņu draugi-Kanādiešu ģimene-kur sieva patiesībā bija zviedriskas izcelsmes, tādēļ nedaudz parunājām arī zviedriski. Spēlējām volejbolu, centāmies sērfot(man neiznāk) utt. Rīt dosimies uz slaveno Disney world.


Drošvien ikviens būs dzidējis par to, ka ASV ieroču nēsāšana ir ļoti populāra lieta. Vidējam eiropietim noteikti tas asociējas tikai ar to, ka dažreiz ziņās ir dzirdēts par to, ka ASV kādā skolā ir notikusi apšaude, un, ka ieroči ASV daudziem ir viegli pieejami. Ar politologiem gan vairākiem esam runājuši, un esam arī lekcijās mācīti par ieroču jautājumu ASV.

Tā kā jau 3,5 nedēļas atrodos ASV, tad pastāstīšu īsus iespaidus par ieroču jautājumu. Garāku viedokli prasiet intervijās.

Pirmo reizi izrādīju interesi Robertam R. par to, ka man gribētos pamēģināt šaut, un uzzināt kaut ko vairāk par ieroču jautājumu ASV. Viņš ir National Riffle Asociation(NRA) biedrs, un viņam pieder vairāki ieroči. Kamēr Roberta sieva bija Latvijā, devāmies uz šautuvi telpās ar viņu un viņa kaimiņu Timu, kuram arī mājās ir daudz ieroči. Ar Robertu jau garāk biju diskutējis par ieroču jautājumu, un viņš vairākkārt ir uzssvēris cik būtiska ir brīvība nēsāt ieroci.

  • Tas ir uzsvērts ASV konstitūcijā, 
  • tādēļ ASV dibinātāji ir gribējuši, lai cilvēkiem būtu iespēja nēsāt ieroci, 
  • lai "aizstāvētu sevi no valdība/protect from government", 
  • aizstāvētu sevi un savu ģimeni no laupītāja, psihā, izvarotāja jeb "evil guy". 
  • Ir tik daudz noziedznieku un ļaunu un bezatbildīgu cilvēku, kuriem legālā vai nelegālā veidā ir ierocis, tādēļ arī man/mums-NRA biedriem-ir tiesības nēsāt ieroci, kā atbildīgiem, zinošiem, ieroču nesātājiem.
  • Patīk medības(kā hobijs) jeb šaušana(kā sports)
  • Patīk būt nodrošinātam ar aizsardzību
Tie ir viņa un citu ieroču nesātāju galvenie argumenti, kādēļ ir nepieciešams nēsāt ieroci. Viņi parasti uzsver, ka tas ir vnk kā būt gatavam/sagatovotam-be prepared-"un cerams, ka man nekad nenāksies dzīvē likt lietā ieroci, bet ja kāds psihais ielauzīsies manā mājā, un gribē nogalināt manu ģimeni, tad es zināšu ko darīt, un būšu sagatavojies."
+Vēl divi argumenti, ko esmu dzirdējis no ieroču nēsātājiem. 

  • Tas, ka ASV tik daudziem ir personīgie ieroči(un daudziem tie ir vairāki mājā-sak, katram ģimenes loceklim) ir kā garants tam, ka ASV nekad nevarētu notikt invāzija pa zemi, jo visi tad no savas mājas atšaudītos, un tas būtu vnk neiespējami. 
  • Ieroču esamība samazina sīko noziedzību skaitu uz ielām, jo, ja citur var uz ielas pienākt un aplaupīt, vai izvarot vai nolaupīt, tad tas ir grūtāk, ja tu ej kādu aplaupīt ar savu ieroci, bet ir liela iespēja, ka tam kuram uzbruksi arī ir ierocis jeb uz ielas citiem būs ierocis, un tas var iesaistīties. 
Tātad par iešanu uz šautuvi. Es, Robets un kaimiņš Tims. Protams kārtīgi visu man pastāsta, zinot, ka tā man pirmā reize, un stingri nosaka, ka, kad ieejam šaušanas telpā, tad tur tikai pa nopietno, protams var pasmieties, parunāt, bet ar ieročiem nekādi joki lai nebūtu.
Šaušanas telpā interesanti, ka ir tēvi ar 14-15 gadīgiem dēliem, un var redzēt, ka tie dēli nav te pirmo reizi. Atnāk arī viens mana vecuma notetovēts zēns ar savu personīgo automātu. Cik sapratu, tad tāda tipa, kāds tgd NATO tiek lietots. Katrā ziņā cilvēki ļoti dažādi tur, bet savā starpā draudzīgi un laipni-pastāsta viens otram par saviem ieročiem, iedod izmēģināt utt. Vienu brīdi iznāca, ka ap mani bija tāds bariņš, kur katrs stāstīja par saviem ieročiem, jo katram ir vairāki-viens sev, viens sievai utt. Jau sajutos neērti, ka man nav ierocis par ko pastāstīt. Kopumā tajā reizē šāvu ar kādiem 7 ieročiem(ne vienlaicīgi)-gan ar Roberta, gan ar Tima. Timam bija viena 1944 gadā ražota kara laika bise, viens snaiperis .303, un .270 , un kad šāvu no .207, tad Roberts ar Timu sāka smieties, jo es negaidīju tik stipru atsitienu, un man nolidoja austiņas un brilles zemē, jo tas ierocis(snaipera veida, ar precīzu tēmekli) bija salīdzinoši ļoti spēcīgs. 

Otru reizi biju šaut, kad ciemojāmies pie citiem ASV ģimenes draugiem.. Tur arī ieminējos, ka man interesē šaušana, un tas, kā ASV tas ir populāri , ja ir ierocis, un ka citur tā nav utt. Tur izrādījās, ka tēvam ģimenē ir 10-15 ieroči, un arī regulāri šaudās(brīvā dabā nevis šautuvē, jo pieder kaimiņam liela zeme), un iet medībās. Tad nu bijām ar Dāgu D. un viņa dēlu Kristapu laukā šaut. šoreiz bija citādāk, jo to jau biju darījis, un šāvām ne tikai pa mērķiem, bet arī pa gaisā lidojošiem šķīvīšiem, jo viņam bija speciāla mašīna ar ko to var darīt. 

Kopumā paliekam pie tā, ka ASV ir tāda unikāla zeme, kur ieroči vienmēr ir bijuši cieņā, un ir un būs cieņā, gan kā pašaizsardzības līdzeklis, gan kā medību instruments un sporta veids. 

P.S.Šodien biju Disney World-ļooooti patika, bet par to te tgd nerakstīšu-atrakciju parka apmeklējums neiedera nopietnā bloa ierakstā par ieročiem.

piektdiena, 2011. gada 22. jūlijs

Ciemos pie Gunas un pie Briiviibas statujas.

Jaatziist, ka mans plaans-regulaari rakstiit blogu, kad esmu ASV-nav pilniibaa izildiits, jo loti sen neesmu rakstiijis. Tas izskaidrojams ar to, ka visu laiku, atrodoties ASV, es k-ko daru-tiekos ar dazhadam gimenem, braucu uz dazhadam vietam utt-tatad laiks ir pietiekami aiznemts ar pozitivu atputu un jaunu pieredzi, ka internetam nav laika un nav ari tik liela nepiecieshamiba peec taa.

Sobriid atrodos Florida, Orlando, kur vakar ar mammu atlidojaam pie Peters gimenes. Jaa, mana mamma tgd arii kopsh 12. juulija dziivo Atlantaa, k-kur 15min braucienaa no manis, bet nu tiekamies tikai kad dodamies ciemos pie kadam gimenem.Tgd pozitiivi ir tas, ka Jaanis no Peters gimenes man iedeva savu veco laptopu, tadel varesu ierakstit te to, ko ieprieks nevareju ierakstit laika un interneta pieejamibas trukuma del.

Shoreiz, ar 10 dienu nokaveshanos, pastastishu par savu celjojumu uz Vashingtonu(turpmaak tekstaa D.C., jo te parasti to taa sauc, un tas nozimee district of columbia) un Nujorku(turpmak tekstaa NYC kaa new york city).
Kad uzzinaju, ka vasaras viduu doshos uz ASV, tad uzreiz iedomaajos par to, ka noteikti vajadzetu aizlidot arii uz DC. Tam par pamatu bija divi iemesli-taa ir ASV galvaspilseeta, kur notiek visa politika, un tieshi sogad tur dziivo kursa biedrene Guna, kurai es un veel vairaaki pavadiitaaji pirms 11 meneshiem soliijaas, ka brauks ciemos, un man tomeer patiik izpildiit savus soliijumus(jaa, jociigi, ka maacos politologos). +Kad kontaktejos ar Gunu par shito visu braukshanu pie vinjas, tad vinja ieminejas, ka NYC ir tikai 4,5h autobusa brauciena ataalumaa, un tur ir baigi superiigi, tadel vel ieplanoju vienu dienu pavadit NYC, jo taa tomeer ir iespejams popularaka, dazadam kulturam bagataka utt. pilseta ASV, kur noteikti gribeju kadreiz doties...
Tad nu nedaudz uzrakstishu kaa pats celjojums.
9. julijja Merls(pie kura ciemojas 13 gadigais Andrejs no Riigasbernu nama, un arii es esmu aiznemis vienu staavu no vina maajas-preciizaak visu pagrabu) un Andrejs mani aizveda uz lidostu. Patiesiba mashina bijam vairak, jo mashina bija arii Matiis un Karina, kas arii ir no beernu nama Riigaa, un arii ciemojaas pie citas gimenes, bet iepriekshejo nakti vini palika pa nakti pie mums, un tur kopaa sanaaca barinsh beernu. Atlantas lidostaa vismaz vairs nebiju pirmo reizi-taa ir lielaaka lidosta pasaulee, ja skataas peec pasazhieru daudzuma. Taatad aiznemtaakaa pasaulee noteikti. Lai noklutu no terminaala uz terminaalu un liidz savai lidmashinai ir jaaizmanto lidostas vilcieninsh/metro. Lidmashiinaa nekas iipash nebija-paspeeju aizmigt(lidojums apmeram 2,5h)+parunaat ar ASV armijnieku, kursh pamaniija manu LV pasi, un saakam runaat, jo vinsh ir stradajis 8gadus ASV vestnieciba Baltkrievija, un iemacijies krievu valodu, un tad jau protams ievirzijas interesanta saruna vispar par ASV lomu, NATO noziimi pasaulee, un politiku kopumaa. DC ielidoju ap 18.00-19.00, kur politologe Guna mani sagaidiija. Liels prieks satikt kaadu peec 11 neredzeeshanaas meneshiem. Kad braucaam mashiinaa no lidostas, tad aiz priekiem saaku raustiit Gunas mashiinas stuuri, bet sapratu, ka tomer atkalredzeeshanas nav pietiekami labs iemesls, lai nomirtu pie lidostas dC. :)
Aizbraucaam uz manu paleeto hoteli, kas kopumaa bija ok, un jau tajaa vakaraa devaamies uz DC centru apskatiit tumsaa visus piemineklus un politiskaas vietas, jo tumsaa tas viss izskataas labaak, jo ir labi apgaismots.Rezultata jau pirmaja nakti atpakal viesnica biju man liekas tikai ap 03.00 naktii. Aaaa, un , kad tikko pieregistrejos viesnica, un novetejam manu istabu(tas bija ap 20.00), tad iedevu vairaaku cilveeku sagatavotu(t.s. es, paaris politologi, radinieki, draugi, un nenogurdinaama Santa beerzina) zhurnaalu "Gunas cilveeku privaataa dziive". Tiem kas njeema daliibu varu droshi pateikt, ka vinai ljoti patika un kamer es iertojos sava istaba, tikmer vina to lasija, un vilka visu laiku vinai uz raudaamo aiz priekiem. Par to prieks censties. Vispar jauki apstaigajam visas galvenas vietas tajaa vakara-U.S. Capitol(slavenaa kongresa eeka ar to kupolu),Smithsonian(slavens piemineklis, kas ir vnk kaa stabs un tam apkaart ir daudz ASV karogi), Linkoln memorial , white house(ironiski shis nosaukums skan, ja ir melnadains prezidents, ne), F.B.I building utt. Viss jau buutu baigi labi, ja kaads no mums buutu panjeemis liidzi fotoaparaatu. Taatad man lieliski pirmie iespaidi, bet zinajam, ka bus jaatgriezhas tur velreiz , lai safocheetos. Bet nu man tur loooti patika-viss ar taadu politisku un nopietnu noskanju tur, un atcereejos dazaadas filmas, kas tur filmeetas gan vnk par FIB, gan, piemeram, Forests Gamps tur pie tiem pieminekliem runaaja.
10. juulijaa no riita naaca miegs, jo veelu paarradaamies+iisti aizmigt ari nevar, ja tikt daudz jauni iespaidi guuti. Bet riktiigs prieks bija atrasties tur kur biju. Kopumaa prieks, ka varu buut shajaa valstii, bet iipashi, ja veel izdodas dazaadus shtatus un dazhaadas pilseetas apskatiit. Tad nu tikaamies ar Gunu nedaudz veelak nekaa ieprieksh runajam, jo abiem no ritiem laikam patiik guleet un naak miegs. Kad vina atbrauca, tad pameegjinaju brokastis vinas milako Meksikanu eestuvi, kur relatiivi leeti vareeju paeest brokastis, jo es protams viesniicas brokastis veiksmiigi noguleeju. Tad devaamies uz vienu veikalu centru, kur mees staigajam, pabijaam gan Starbucks, kur vinja apleeja savu kreklu, tas taa biezhi gadiijaaas, un bijaam arii Apple veikalaa, kas tgd ir stiliigi, un tur bija loti daudz cilveku, un tiesham te ASV looooti daudziem ir Iphoni vai Ipadi, un tas ir loti populari te. Tad devamies uz Pentagonu, kas ir ASV aizsardzibas departamenta galvenaa eeka, tatad tiek uzskatiits par aizsardziibas simbolu, kur 11. septembrii ietriecaas teroristu lidmashiina, bet parasti visi piemin tikai dviinju tornjus, jo tie slavenaaki, bet, jaa, teroristi ietriecaas arii tur.





Te bildees man var redzeet fonaa Pentagona eeku, un starp mani un to eeku pieminas vietu terora aktos bojaa gajushajiem. Un tajaa vietaa bija aizliegts fotografeet, taadeelj shiim bildeem ir dubulta vertiba. Veel tajaa dienaa biju ciemos pie Gunas host-gjimenes, kur vina stradaja pedejos 11 meeneshus par aukliiti diviem siikiem amerikaanju beerniem. Tas bija forshi tur paciemoties, jo visi tie, kas ir sekojushi vinjas piedziivojumiem vinjas blogaa http://gunazaceste.blogspot.com/ noteikti jau ir iepazinushi arii vinjas gimenes loceklus. Interesanti, ka dziivee bija arii taa kaa aprakstos- hostteevs kluss, nosleepumains uzkachaajies FIB izmekleetaajs, hostmamma runiiga, draudziiga, pozitiiva juriste, un abi siikie laikam 3 un 6 gadus veci zeens un meitene Klaudija un Denijs bija super draudziigi, uzreiz saaka ar mani speleties,kas maziem beerniem nav raksturiigi, ja ierauga liela auguma sveshu viirieti. Tiesh ar Gunu runaajam , ka tajaa viena gada aukliishu programma ir baigi svariigs veiksmes faktors, jo citiem bija ne tik labas gimenes, vai briesmiigi beerni(piemeram, izlutinati, nepaklausigi, utt).
Tad vakaraa bija nepiecieshams otrais piegaajiens tuurei pa svariigakajam DC vietam, majam, un pieminekliem. Soreiz vismaz bija fotaparaats. Es protams esmu arkartigi gudrs, un uz sho celojumu vispar nepanemu fotoaparatu, bet tikai videokameru, bet Guna izliidzeeja ar savu fotoaparaatu, bet saakumaa gan nedaudz noteelojot, ka arii shoreiz nav panjeemusi to liidz, bet tas bija tik taa, lai nedaudz iedziitu mani stresaa. Jau ieprieks redzejam, ka DC var noiret sarkanus ritenjus, lidzigi kaa Riigaa Baltic bikes. Norunajam , ka ar riteniem izbraukat visu marshrutu butu daudz atrak, stiligak, un vispar forshak, tadel meginajam tos noiret, un mums tas veiksmigi izdevas. Bazhas radija tas, ka to vareja izdarit tikai ar kreditkartem, nevis debatkartem, un lidz pedejam bridim nezinajam, vai manu Swedbank karti njems pretii. Bet beigas viss iznaca labi, un panjemam divus ritenjus uz 1-1,5h, kas ievilkaas drusku ilgak, bet par papildus iiri k-kaa galiigi nebedaaju, jo visu laiku domaaju par to, kad tad veel es pa DC centru miishos ar riteni. Biezhi taa nedara. Pirmais apstāšanās punkts ir U.S. Capitol jeb ASV kongress, kur tiek pieņemti visi lēmumi. Tur ir gan pārstāvju palāta, gan senāts. Te bildēs var redzēt gan mūs, gan u.s. capitol, gan īrētos riteņus.





Talak devamies ar riteniem uz skaistu vietu, kur vidū ir liela strūklaka un apkārt ir visu ASV štatu un ASV piederošu teritoriju nosaukummi. Te var redzēt kur esam abi nobildējušies šajā vietā, kur apkārt arī bija dažādi patriotiski uzraksti par brīvību un drošsirdību. Un vēl es nobildējos pie mana ASV ceļojuma mājas štata, kur pavadu lielāko daļu sava laika.





Tad minaamies taalaak uz Abrahama Linkolna pieninekli, kur mees baigi skreejaam, jo nebija kur nolikt iireetos ritenjus, un arii nezinajam, kam lai uztic pasargaat ritenjus, un buutu diezgan neveikli, ja iireetor ritenjus, par kuriem bija samaksaata droshiibas nauda. Nolikaam ritenjus pie viena kioska, kur afroamerikaanis paardeva k-kaadas vecas kara piespraudiites, bet vinsh teica, lai ritenjus vnk piestutee tur k-kur pie žoga un viņš paskatīsies. Kopumā viņš neviesa milzīgu uzticību un likās diezgan vienaldzīgs. Bet te ir bilde no šī pieminekļa, kas izskatās ļoti majestātisks, un mums kā politologiem ļoti patika.



Taalak braucaam uz Dzefersona pieminekli, un atpakaļceļā vēl nofočējos pie FIB galvenās ēkas.





Nākamajā dienā bija ieplānota ekskursija iekš tā lielā kupola, kas ir viņiem likumdevējs. Varējām apskatīt to visu nno iekšpuses un man patika. Uzlabojām arī savas zināšanas par ASV politisko sistēmu un institūcijām, jo tur bija kino par vēsturi un tagadni.






Tālāk iedomājos, ka būtu forši apskatīt kādu muzeju iekš DC, jo visi muzeji tur ir pa brīvu. Un tas bija tieši modernās mākslas muzejs, kas gadījās tuvumā. nekad īsti neesmu sapratis moderno mākslu, bet te ir pāris labākie darbu, pie kuriem nobildējos.






Un protams, kā tad var pabūt DC un neredzēt pašu balto namu. Tur bija baigi smieklīgi, jo , kad piegājām pie Baltā nama, tad tā tuvumā norisinājās trīs piketi. Interesantākais bija tas, kurš bija par atbalstu Kubai, un kur tika izkliegts lipīgais sauklis ''can't stop, won't stop, going to Cuba", :D




Tajā vakarā gan tā mierīgi pasēdējām upes krastā, un Starbucksā, kur guna man sniedza padomus par to, ko un kā labāk darīt NYC. Kopumā ļoti aizņemtas 2,5 dienas DC iznāca, un prieks par Gunas viesmīlību, manis vadāšanu, un dažādu aktivitāšu saplānošanu. Ceļojums ko atcerēšos ļoti ilgi. Un kopumā runājot ar Gunu, kas bija baigi plānojusi mācīties LV, sagādāju viņai vilšanos, ka pateicu, ka 2. kurss ir salīdzinoši ļoti viegls politologiem. Protams arī kā jau politologiem pieklājās aprunājām politiku ASV un lv, un kādas izmaiņas šobrīd skar LV.

12. jūlijā cēlos 04.50, kas nozīmē, ka gulēju kopā varbūt 1,5h, jo visu laiku jādomā par agro celšanos, un cik stulbi būs, ja aizgulēšos. 05.15 Guna atbrauca uz manu viesnīcu un laikam arī tikpat kā nemaz nebija gulējusi. 06.15 bija autobus no DC un NYC. tas kavējās, bet NYC ierados ap 11.30. Diemžēl, kā jau iepriekš minēju, tad fotoaparāts man nebija, tādēļ tikai filmēju.
Ierodoties NYC uzreiz devos uz metro, lai dotos uz downtown, kur ir Brīvības statuja, bijušie dvīņu torņi un Nyc birža jeb Wallstreet. Kopumā NYC atrados 7-8h, visu laiku staigāju, filmēju, un runājos ar cilvēkiem. Jā, tajā dienā nolēmu, ka lieliski būtu parunāt ar vairākiem Ņujorkiešiem, tādēļ, kad gāju no vienas vietas uz otru, tad nevis skatījos kartē, bet prasīju vietējiem, kas bija vienkāršāk, un daudz interesantāk. Kopumā pilsēta ir milzīgs kultūru mikslis, un baigā dažādība tur, bet man ļoti patika. Vietējie jau redz, ka esmu tūrists, un arī interesējās no kurienes esmu. Lielākā daļa gan par mūsu valstiņu nebija dzirdējuši. Kopā visu dienu pavadīju uz kājām, ieguvu dažādu ņujorkiešu viedokļus un pieredzi, piemēram, kad taimskvērā(kur tās daudzās reklāmas)




apsēdos, tad divi biezie pensionāri(biezie, jo pīpēja nevis cigaretes, bet cigārus) sāka ar mani runāt, un tā tur nosēdēju aptuveni 30-45min. Runājām protams par dažādām globālām lietām, par notikumiem pasaulē, situāciju viņu valstī un situāciju manā valstī. Tāda ļoti unikāla pieredze, jo zināju, ka nekad vairs ar viņiem nesēdēšu tur un nereunāšu, jo pat, ja viņi bija diezgan erudīti par politiku un notikumiem eiropā, tomēr viņu vārdus nezinu. Kopumā iznāca runāt ar padsmit cilvēkiem, un izdevās pabūt visās vietās, kur gribēju būt un redzēt. Brīvības statuju, World trade center, wallstreet, time square, uzbraucu 67 stāvā rockfeller center, apskatīju central park u.c.
Galvā skanēja dažādas dziesmas saistībā ar Ņujorku gan no pēdējāš SZF retro balles, gan dažādām filmām.

pirmdiena, 2011. gada 4. jūlijs

Tipiska amerikaanja dziive.

Atceros kaa pirms 1,5gada komunikaaciju kursaa pie lektora Rolanda Tjarves k-kaa aizsaakaas diskusija par to, kas tad iisti ir taa "dziives skola", ko biezhi cilveeki piemin, kaa baigo savu bonusu un izgliitiibu. Toreiz vinsh teica, ka galvenokaart "dziives skola" vareetu buut tas, ar cik dazaadiem cilveekiem mees esam komuniceejushi, jo tad notiek pieredzes apmainja, uzzin citu cilveeku dziives vertibas utt. Runaajot ar dazadiem cilvekiem, iegustam dazadu cilveku pieredzi, kas izglito mus pashus(piemram, komuniceshana ar bomzi, miljonaru, araabu, geju, utt).
Atrodoties ASV, juutos ljoti liels ieguveejs tieshi shajaa zinjaa, jo nepaartraukti kontakteejos ar dazhaadiem cilveekiem. Saakot ar to, ka vini ir pavisam no cita kontinenta(taatad daudzus vieno nezinaashana par daudzko Eiropaa notiekosho), bet arii satikto cilveeku atshkiriba gan socialos slanjos, gan politiskos uzskatos un dzives vertibas. Taa kaa shiis piecas nedelas man ir paredzeta vnk lieliska atputa un jaunas pieredzes guushana, tad komuniceeshana ar sheit dzivojoshajiem ir tas, ko censhos dariit.

Piektdien tikos ar Jordan gjimeni pie kuriem ciemojas Karina un Matiis. Tikai peec vakarinaam Merls man pateica, ka vini mani ir aizvedushi uz vienu no labakajiem Steiku restoraaniem kaadu vinsh zin(un vinsh zin visus). Tas izskaidro gan interesanto interjeru, gan ipashi labo apkalposhanu(atnesot steiku oficiants liek tajaa iegriezt vinja klaatbutnee,un parbaudit, vai tas ir labi izcepts, un ja saka, ka nav labi izcepets, tad shefpavaars cepj jaunu.), gan menedzera pienaakshanu pie katra galdina un apvaicaashanos kaa klaajas, un vai viss kartiba un garsho. Neskaitot faktu, ka shim paarim pashiem nav savi berni, un tiem nav gimines draugu kuriem butu berni Karinas un MAtisa vecuma, tomer viniem iet labi, un vecaki regulari izdoma dazadas aktivitates berniem, un vismaz pashi berni saka, ka garlaicigi tiem nav, un visu laiku k-ko dara.

Sestdien, neskaitot citas lietas, galvenais notikums noteikti bija beisbola speeles apmeklejums. Tas veel bija iipash ar to, ka tas nebija nekads parastais apmeklejums, bet pirmo reizi sedeju VIP lozhaa, kas tika rezerveeta 50-60 cilvekiem ar neierobezhotiem edienu un dzerienu resursiem visas speles laikaa. Topaa protams tipiskaa amerikanju partika-frii, brurgeri, vistu gabalinji, kola utt. Esmu arii izpratis shiis speles noteikumus. Vairums cilveku muusu VIP lozhaa bija Merla gimene, draugi un biznesa partneri. Tas viss tiesham izskatiijaas riktigi amerikanju stilaa-beisbols, 35-40tukst. skatitaji, visiem lielie prieki utt.

Svetdien bijam uz Merla baznicu, un velak bija visu gimenju, kuras piedala hosting programma, tikshanas boulingaa. Visur kur dodamies eedam tipisku amerikanju partiku, kas nav nekas veseligs protams. Veel vakar ar Merla gimenes berniem, kas te ir sabraukushi, un Andreju uzspelejam futbolu pagalmaa. Amerikanjiem tas ir k-kas neparasts un jocigs, bet teicu, ka lai vismaz nedaudz padara k-ko eiropieshiem tipisku, un viniem patika.
Karsts gan te ir -visu laiku 95, 100 vai 105 gradi pec farenheita, kas butu 35-40 gradi pec celsija.
Kaa jau pec mana rakstishanas stila var noprast, tad man tgd ir jadodas talak.
Shodien atkal uz beisbola speeli, un neatkariibas dienas svinibam ar Rodrigeziem un pa nakti arii palikshu pie tiem.
Tgd gan jaaskrien prom.

piektdiena, 2011. gada 1. jūlijs

Pirmie iespaidi ASV.

Treshaa diena ASV ir pienaakusi ljoti aatri, un pie interneta esmu bijis praktiski nemaz-ne iisti gribaas, ne iisti laiks atlauj. Sobrid gan esmu apsedies pie kaiminju datora, lai nedaudz atpustos no Atlantas saules, un uzrakstiitu tiem paaris cilvekiem kam tas interesee, kaa man liidz shim ir gaajis.


Riigaa
Saaksim ar Riigas nonaakshanu Rigas lidosta. Mans uzdevums, dodoties piecu nedelu brauciena uz ASV ir nogadat turp un atpakal cetrus bernu nama bernus no Rigas uz Atlantu, bet pashu atrashanos Atlantaa vienkarshi varetu raksturot kaa lielisku atputu, labi pavaditu laiku un vienkarshi chilloshanu. Tad nu Rigas lidosta tikamies un mani(musu grupu) pavadija nopietna kompanija-sakuma uz isu bridi satiku Santu(to kas filozofe, bet tusee ar SZF cilvekiem), bet citadak pavaditaji bija triis bernu namu direktori, kas vel sniedza pedejo nepiecieshamo informaciju, kas man varetu noderet. Kopuma muusu kompanijai-man, Danielam(16.g), Karinai(15. g.), Matisam(12.g.), un Andrejam(12. g.) celsh pagaja labi. Pirma lidmasina Riga-Amsterdama bija viegla-Es ar Danielu blakus sedejam un runajam un lasijam zurnalus, Matis un Karina skatijas pa logu, jo pirmo reizi lidoja ar lidmasinu+Karina palasija liidzi panemto siveishu zurnalu Cosmno, kuru pec tam iedeva palasit ari man un Danielem. :D Andrejs taja lidmasina vnk sedeja starp divam damaam, un izraadiija garlaicibas pazimes, bet tas jau tikai 2h. Protams lielaka problema, man kaa pavaditajam un atbildigajam ir tie ilgie laika periodi, kad nav ko darit, un berni k-ko grib darit, un tad var izdomat visadas mulkibas(tas no staastiem par ieprieshejiem braucieniem). 5h bija jagaida Amsterdamas lidosta-ar nelielu izdomu(visu laiku k-ko darot), laiks pagaja normali. Paedam lidzi panemto partiku, paverojam lielaas lidmasinas, izklaidejamies braucot pa slidosho griidu turp un atpakal, uzspelejam lidzi panemto bumbinu un kaartis, Karina ari palasija un Daniels veel paspeja uz bridi aizmigt ar valaa atvertu muti. :)
8,5h garais lidojums Amsterdama-Atlanta. Protams saakumaa domaju, ka bus smagi, jo gruuti tachu nosedet viena vietaa 8,5h, bet mani izglaba tas, ka katram pretii bija mazinsh ekraans ar daudz aktuaalaam filmaam(black swan, social network), daudz muzikas albumu, un daudz speeles. Tas mazais ekraninsh piesaistija visu uzmanibu. Protams vienalga sava starpa vajadzeja parunat un k-ko padarit-ipashi jaunakajiem Matisam un Andrejam. Regulari gribeja k-kur iet un k-ko darit-paskatities pa logu, parunat ar stjuartem, panemt padzerties, panemt saldumus, aiziet uz tualeti, vienkarshi pastaigat, jeb paradit k-ko vai pajautat k-ko. Tadel pats nevienu filmu nenoskatijos(tikai vienu seriju no Friends). Pedejas divas lidojuma stundas jau domaju, ka visi aizmigs, jo pec Latvijas laika jau bija 01.00, bet nevienam tas pat praataa nebija, un smiekligi, ka pasakot Matisam, ka pec stundas nolaidisimies un vinsh varetu nedaudz pagulet, tad vina atbilde bija-"(aktiivaa un aizrautiigaa tonii)jau peec stundas?!Nee es gribu veel lidot, veel k-ko te lidmasina padarit, zheel, ka jau laidisimies zemee." :D

Ierashanas ASV.

Ierodoties Atlantaa, ASV-lielakaja(peec cilveku pluusmas) lidostaa pasaulee-jau kluva "interesantak". Pulkstenis jau raada 03.00-04.00 pec Latvijas laika, un nedaudz pec 20.00 pec vieteja laika. Visi saaka kluut manaami miegaini, bet mums bija jaiet vel 3-4 reizes caur dazadam parbaudem. skanereiem, muitniekiem, utt. Tas aiznema k-kur 45min-1h. Tiesham lies chakars. Muitas kontrolee, kur laizh iekshaa valstii, mums priekshaa pagadijas vairaaki aziaati, kurus loti ilgi parbaudija, skatijas dokumentu. Mees tur tikai stavam. Tad kad tikam klaat pie lodzina, tad ari diezgan sarzgiti bija skaidrot aziatiskas izcelsmes amerikanim uz gadiem 50 par to, ko mes shajaa valsti darisim, ka esam vasaras ciemoshanas programma bernu namu berniem utt. Vinsh uzdeva man vairakus lidzigus jautajumus, teelodams alternativi apdavinatu cilveku, bet saprotu, ka tas protams ar merkji noverot, vai ir tadas pashas atbildes un vai nemelo utt. Sarunas gaitaa pateicu, ka iespejams vairs neesam vairs tie labakie sarunu partneri, jo pec musu laika ir aptuveni 03.00-04.00 un esam baigi nogurushi. Tad vinsh ari beidza izprashnjat mani un bernus, un devamies talak. Smiekligi, ka dazadas vietas vini parbauda praktiski to pashu, bet vienaa postenii vinji to parbauda ar milzigu interesi, bet citaa postenii vnk paprasa vardus un izmet kaadu joku un palaizh taalaak. Protams ari interesanti, ka lai parvietotos pa lidostas teritoriju un noklutu no ielidoshanas liidz bagazhas sanemsanai, mums bija japarvietojas ar metro aptuveni 10min-kopuma braucam 4-5 pieturas.
Beigas protams neviltots prieks visu sejaas, kad nokluvaam liidz 20-30 cilveku amerikaanju grupinai, kas mus sagaidija. Prieks mums, prieks jums, un katrs berns devas pie savas gimenes, kur dzivosies turpmakas piecas nedelas.

Dziive ASV
Tas ko sobrid varu teikt-lieliskaka atputa. Dzivojumu pie amerikanja Merla pie kura ciemojas viens no berniem(Andrejs). Vina privatmaja man tiek atvelets viss pagrabs ar vairakam istabam, TV, DVD, labiericibam-tatad viss ko vajag. :) dzivojam piepilseta-k-kur 40-50min brauciena no lidostas/Atlantas. Ielidosanas vakaraa Merls muus izveda cauri pilsetai-lieli debesskraapji, labi celji ar daudzjoslainaam shosejam cauri pilsetai, utt.
1diena
Piecelos ap 07.00-08.00-agri, bet te taa visu laiku celos, jo laikam vel nav pierasts pie taa ASV laika. Mans teetis noteikti priecaatos par shaadu manu rezhimu, jo gulet arii eju agraak. Pabrokastojam, un ar Merlu un Andreju braucam uz ezeru, kur Merlam pieder laiva, un var nodarboties ar dazadam udensatrakcijam. Taa nu tur izaardijamies, pavadiijam vairaks stundas ar Andreju divata un pa vienam sljuucot ar dazadiem piepushamiem puushjiem aiz laivas. KOpumaa jautri. Protams paspeju izdarit arii sev tipisku lietu-apdegt saulee. Ieprieks uzspriceeju k-kaadu puushamo, bet izradas tas nebija diezcik efektiivs, un iedarbojas tikai viena vietaa, kur tgd man ir smuks tetovejums. :D
Velak atputamies pa dienu un uz vakarpusi satikos ar Angie un vinas gimeni, pie kuras ciemojas Daniels. Vini dzivo mums tieshi pretii. Tur pametajam bumbu basketbola grozaa, un devamies kopiigi uz Japanju eestuvi, kur eest pagatavo tavaa priekshaa japaanis ar lielu shovu, taisot dazadus trikus, izklaidejot publiku utt. Kartigks steiks, vista un daudz kolas un sushi amerikanju gaume. Lolitai Neimanei, to visu redzot, vnk sirds apstaatots. Protams ar to veel nebija gana-kaa tad bez saldaa. Aizbraucam uz k-kadu milzu saldejuma vietu, kur visiem nopirka saldejumus.
Kopuma pec pirmas dienas sapratu, ka visu laiku publiskas vietas var redzet ASV karogu, ka sajas piecas nedelas loti labi atputishos, un runashu ari dazadiem cilvekiem, un iepazishu iisto amerikanju dzivi un uzskatus. PRotams, kad pasaku, ka maacos politiku, tad ar katru gimeni tiekoties, runa arii saakas par politiku.

2diena
Arii otraja dienaa devamies uz ezeru izbaudit H20 priekus, un atrakcijas. Tas vairs mani tik loti nesajusminaja, manas nedaudz apdegusas muguras deel. Soreiz tur devamies ari Ar Angie gimeni-Tadel vairak citus vilka aiz laivas, un es tikai paaris reizes to dariju.

Jau pirmaja diena meginaju sazvanit Jordan gimeni(neesmu veel paprasijis vai viniem ir kada saistiba ar M. Jordanu, bet vini ir baltie), pie kuriem dzivo Matis un Karina. , bet neveiksmigi-autoatbildetajs. Shajaa dienaa gan vini pashi mani sazvanija-teica, ka ar berniem iet labi, paleenaam iejuutaas, bija gan baseinaa, gan pastaigaja uz spelju laukumu utt. Prieks, ka visi berni loti labi iejutas savas gimenes-Andrejs, jo jau ciemojas tresho reizi, un loti brivi jutas pie Merla un spele bumbu un skraida ar Merla suni, kursh ir loti draudzigs un hiperaktivs. Daniels-jo labi runa anglu valoda, vispar labi iejutas jaunaa vide un komunicee, un jau ieprieksh uztureja labas attiecibas ar Angie caur skype, tadel viniem jau savi joki, utt. Ari labi ir iedraudzejies ar Angie deelu Alexu, kuram ir 12 vai 13 gadi. Spele datorspeles un basketbolu u.c. Par Matisu un Karinu vel tik labi nezinu, jo pats veel neesmu saticis, zinu tikai vecaku stastito. Satikshu vinus sodien, jo ejam vakarinas un uz kino. Tomer esmu parliecinats, ka vini labi iejutisies, jo abiem nav problemas ar anglu valodu, un taa tikai uzlabosies komunicejot ar vecakiem, un jau lidojuma laika man loti patika ar vinime komunicet-abi pozitivi, atklati, tadel varetu labi adapteties jaunaa videe.

Peec izpriecaam ezera iebraucamm vienaa no daudzajiem amerikaanu fast food vietaam, kur nopirkaam daudzko neveseliigu. Atvadijamies no Angie gimenes, kuri dodas uz divam nedelam celojuma pa ASV. Prieks par Danielu, kursh shajas piecas nedelas redzes ne tikai Atlantu un Dzordijas statu, bet ari citas vietas ASV.
17.00 bija sarunats tikties ar Rodrigezu gimeni, kas pirms 4-5gadiem ir adotpejushi Kristini no LV(sobrid 16 gadi), un tuvako meneshu laika adoptes Olegu no LV(ari sobrid 16 gadi). Lieliska gimene-jau vairakkart bija tikushies ieprieksh Latvija. Netipiski liidz shim, jo ar viniem needaam fastfood, vai kada restorana, bet pashi bija taisijusi eesienu Kubas stilaa, kas bija riktigi labs. Viniem ir vairakas netipiskas lietas amerikaniem, piemeram, majas gatavots kubieshu ediens, mazs daarzinsh aara, kur audzee auglus un darzenus, un vini nodarbojas ar atkritumu skiroshanu. Protams ari tipiskaakas amerikanu lietas-ASV karogs pie majas, liels suns, kursh taisa trikus, un ir riktigi labsirdigs. Gimenes tevam Robertam pieder vairaki ierochi, un vinsh ir National Rifle Association biedrs. Politologi te uzreiz zin par ko ir runa.Lieki piebilst, ka pateicu, ka arii man interese ierochi, un kadreiz gribetu pameginat patreneties shautuve, un vinsh jau zinaja, ka man interese politika-nolidam lejaa pagraba vismaz uz 1h un klausijos lekcijaa par dazadiem ierochiem, ASV konstituciju un cik svariga ir briviba nesat ieroci, un runajam par ASV politiku un politku pasaule. To vajadzeja uzfilmet, jo tiesham interesanti izprast to, kas eiropieshiem ir diezgan svesh, bet lielai dalai amerikanu k-kas pashsaprotams. Sarunajam, ka tuvakajas dienas iesim kopa ar vinu un vina kaiminu uz sautuvi. Pec tam devamies atkal uz seldejuma kafejnicu. Kaa jau teicu-loti brivas attiecibas viniem visiem sava starpa-viens par otru smejas un jokojas. Ar Kristini ari parunaju nedaudz latviski-protams, ka valoda aizmirstas, ja to ikdiena nelietu, tadel arii vinas mamma mus mudinaja to darit. Var just, ka mekle daudzus vardus, un valoda parklajas ar anglu valodu. Bet so 5 nedelu laika noteikti vairkkart tiksimies un parunasim, jo kopaa ar vinu gimeni iesim uz beisbola speli, un jau sarunajam iet ieprikties. Bet citadak patiesiba liels prieks par vinu, jo sajos gados labi iejutusies ASV-macas uz A limeniem, ir karsejmeitenu komanda, un, ja es ieprieksh nezinatu, tad ari pec izskata un smaida izskatas kaa amerikanu teenagers :)
Un patiesiba visas ieprieks aprakstitajas gimenes-Merla, Angie, un Rodrigezu-visiem ir lieli, draudzigi, aktivi sunji.


Protams sajas 2-3 dienas esmu sapratis ari to, ka karstums, ko es saucu par karstumu Latvijaa, patiesiba nemaz nav karstums. Ists karstums ir veel +10 graadi. Georgia tiesham ir viens no karstakajiem shtatiem ASV, tadel priecee, ka visas majas un mashinas ir jaudigi kondicionieri.
Zeel, ka nav bildes ko pievienot, jo neesmu uz to parak aktivs-visu laiku k-ko daru, un aizmirstu par fotografeshanu.

Un protams-man zel tiem, kas sho lasis(vairak domats gimenes locekliem, teksta iesaistitajam personam, tuvakiem draugiem jeb cilvekiem, kuriem vasara nav ko darit, un kas lasa blogus), jo te nav garumzimes, un arii atri rakstot mana gramatika arii varetu but skarba.

Iisumaa taa.

otrdiena, 2011. gada 24. maijs

Par rektora vēlēšanām

Tā kā pēdējās nedēļas esmu pastiprināti sekojis līdzi tam, kas notiek saistībā ar LU rektora vēlēšanām, tad pamēģināšu arī te uzrakstīt savas pārdomas par abiem kandidātiem.

Tātad abus kandidātus-Mārci Auziņu un Intu Brikši-esmu iepazinis gan caur viņu publisko komunikāciju dažādos masu medijos, gan personīgi komunicējot, piemēram, gan vairāk kā stundu intervējot abus kandidātus ar Kivi TV, gan citās aktivitātēs(LU talka, LU māja u.c.).

Kāpēc, manuprāt, būtu jāievēl...

Mārcis Auziņš

Jau četrus gadus darbojoties LU rektora amatā ir pierādījis, ka spēj veikt šo amatu kvalitatīvi.Ievēlot viņu mēs varam sagaidīt, ka turpināsies ceļš uz "zinātnes universitāti" un akadēmiskās vides un zinātnes pilnveidošana. Arī kā cilvēks viņš sķiet ļoti racionāls, pragmatisks un piemērots vadītāja amatam-nav pārsteidzīgi soļi vai haotisms, un nav arī pieļautas lielas kļūdas.

Inta Brikše

Te gan iznāk rakstīt no perspektīvas "kā būtu, ja būtu", jo viņa vēl nav bijusi nekad tik augstā amatā. Pozitīvākais vienmēr tiek minēts tas, ko šis cilvēks ir izdarījis Sociālo zinātņu fakultātē, un varētu būt cerība, ka kaut kas līdzīgs tiks veikts LU mērogā. Cilvēcīgi šo kandidāti noteikti varētu nosaukt par īstu studentu kandidāti-smaidīga, vienmēr atvērta komunikācijā ar studentiem, un vienmēr iestāsies par studentu lietu(taisnu un cietu), tādēļ neizbrīna, ka tieši LU SP izvvirza šo kandidāti.

Kādēļ, manuprāt, nebūtu jāievēl...

Mārcis Auziņš

Mēģināšu lakoniski. Ir tomēr pieļautas dažādas kļūdas:
1)Profesoru plaģiātisma skandāli, nesenie konflikti ar LU SP, gan jau vēl k-ko esmu aizmirsis.
2)Distancēšanās no studentiem-noteikti ir zudis kontakts. Pats to neapgalvo, bet studenti gan apgalvo to.
3)Nespēj cīnīties ar birokrātisko aparātu LU. Pat vēl vairāk-viņa vadīšanas laikā pasniedzēji sūdzas, ka birokrātiskais slogs LU ir pieaudzis, un vispār ir grūti nosaukt, kas ir ticis izdarīts šajos četros gados-neesam ne mēs zinātnes universitāte, vēlarvien atpaliekam no citām Baltijas universitātēm, viss tā pa vecam tomēr.

Inta Brikše

1)Medijos ir palaistas baumas(jo šobrīd nekas nav pierādīts), ka šim cilvēkam ir saistība ar Lembergu uz ZZS. Nav nozīmes vai tā tiešām ir vai nav, bet cilvēkiem vienmēr to patiks "piešūt", ka šī taču ir atkarīga no Lemberga(pat ja tā nav). Tātad sliktas runas noved pie sliktas reputācijas, gan kandidātei, gan vēlāk LU.
2)Tiek kritizēta par vadības stilu, ka esot pārāk autoritatīvs. Pats nevaru komentēt vai tā ir, un vai tas šobrīd LU nāktu par labu vai ļaunu, bet tā tas esot.
3)Šis cilvēks ir visu sirdi ielicis SZF, un rodas šaubas kā būtu ar pāreju uz LU. Sirdī tomēr paliktu SZF tik ļoti, ka varētu izteikti lobēt vienu fakultāti.

Viens arguments, ja jāizceļ kāds kandidāts.

Mārcis Auziņš

Acīmredzot tomēr šis kandidāts ir strādājis racionāli un kvalitatīvi, jo to izvirza tiešām daudz struktūrvienības-Ķīmijas fakultāte, Teoloģijas fakultāte, Medicīnas fakultāte, LU Matemātikas un informātikas institūts, Fizikas un matemātikas fakultāte, Ekonomikas un vadības fakultāte, LU Fizikas institūts un LU Cietvielu fizikas institūts. Tātad viņa darbība daudziem šķiet laba esam. Par to viņu uzteicam. Iespējams arī tas, ka tik daudz struktūrvienības ir izvirzījušas šo kandidātu, tad tas būs izšķiroši tam, lai šis kandidāts tiktu ievēlēts-tomēr vairāk izvirzītāji-lielāka uzticība-vairāk balsotāju LU Satversmes sapulcē.
+
LU mums tomēr ir tāda tradīcija-praktiski vienmēr rektors tiek ievēlēts uz diviem termiņiem. Un vienmēr tas ir vīrietis(cik tomēr konservatīvi un nemoderni-rīt redzēsim vai tas mainīsies).

Inta Brikše

Sākumā retorisks jautājums-kam ir nepieciešama LU?atbilde-studentiem(jā, jā arī sabiedrībai, valstij utt.). Gribu vērst uzmanību uz to, ka, manuprāt, LU būtu jābūt studentiem draudzīgai videi, jo bez studentiem nebūtu LU. Viss, ko jebkurš darbinieks LU dara ir nepieciešams, lai studentiem būtu labi, un tas varētu izglītoties. LU SP(balsojumā ar milzīgu pārsvaru izvirzīja tieši šo kandidāti) un studenti kopumā atbalsta šo kandidāti, un tas ir milzīgs faktors, lai ievēlētu šo kandidāti. Tā būtu viela pārdomām arī mācībspēkiem, kas balsos par kandidātiem-vai jābalso tā kā pašam patīk, vai tā kā studentiem patīk, jo studenti ir LU pamats.

Nobeigumā

Šie abi kandidāti sākumskolā ir sēdējuši vienā solā, un ilgi mācījušies vienā klasē. Jau pēc mana iepriekšējā apraksta var secināt, ka neviens no viņiem nav "tikai balts" vai "tikai melns", bet abiem ir savi plusi un mīnusi.
Gan LU debatēs, gan runājot ar abiem kandidātiem, no abiem esmu saklausījis interesantas, innovatīvas un konstruktīvas idejas par LU turpmāko darbību.
Ja man būtu jāizvēlās?Es tomēr balsotu par Intu Brikši, jo kā jau teicu-šis cilvēks ir studentiem labākais variants, kāds vispār ir redzēts(to var arī spriest pēc viņas aktivitātēm senātā). Ieteiktu arī mācībspēkiem paskatīties no studentu prizmas, un atbalstīt studentu gribu(gluži kā tautas griba)Tātad tas ir labākais variants studentiem un LU, es esmu students no LU, tad es izvēlos šo kandidāti.
Bet tas ir katra individuāls lēmums protams, un jāpiebilst, ka neesmu neatkarīgs eksperts tomēr, jo esmu tieši SZF(un vienlaicīgi JF) students.

Vai būs pirmā LU rektore-sieviete?
Vai tiks saglabāta tradīcija, ka ļaujam katram rektoram nostrādāt divus termiņus, lai neraustītu lieki?

otrdiena, 2011. gada 15. februāris

SZF+JF=

Manā eksperimentā-mācības LU SZF politikas zinātnes 2. kursā un LU JF 1. kursā vienlaicīgi-ir oficiāli sācies otrais mācību semestris, tādēļ aprakstīšu pirmos iespaidus par jaunajiem mācību priekšmetiem šajā semestrī.
Pirmdiena
Daļai politologu, kas neizvēlējās kursu "Vietējās pašvaldības", ir brīvdiena, un es esmu to vidū. Tātad varu gulēt, jo parasti svētdienās līdz 00.00 strādāju, tāpēc pirmdienu rītos nāk miegs(jocīgi). Izskatās, ka parasti šo laiku aizpildīšu lasot k-kādus tekstus vai mācoties vai nedarot neko.
Juristos gan nekādu brīvdienu-18.15 jābūt uz juridisko tekstu analīzi un rakstīšanu. Pirmajā reizē labs iespaids-praktisks priekšmets, noderīgs. Pasniedzēja ASV studējusi, un vispār gudras lietas saka. Šodien jau otro reizi biju uz šīm lekcijām. Otrajā reizē atklājās, ka pasniedzējai nepatīk, ka kāds smaida, jo aizrādīja vienam kursabiedram, ja smaids vai smiekli nāk, tad durvis ir tur(norāda ar roku uz durvju pusi, kuras tiešām tur bija). Tas tā bargi. Un arī riskanti man, jo vairākkārt ar blakus sēdošo Natāliju šodien pasmējāmies par kādu šī kursa vai lekcijas niansi, piemēram, ka pasniedzējai ir D&G džemperis... :D
Otrdiena
Izskatās, ka tā būs smagākā diena nedēļā. No rīta 07.00 uz treniņu. 08.30 ierados SZF uz lekciju kursā "Politiskās ideoloģijas" pie tautā atpazīstamā Ivara Ijaba. Kā man tas bieži gadās, tad ierados ar 2-3min nokavēšanos, bet šoreiz vainošu treniņu-pārāk noskrējies biju, lai skrietu uz skolu... :) Bet vispār kurss izskatās interesants un noderīgs. Tas ir k-kas tāds, kas jāzina katram politologam. Pēc lekcijas un semināra pie Ijaba, nākamās divas lekcijas ir pie studentu drauga(šādu nomināciju izcīnija politologu ballē) docenta Dauņa Auera. Ne velti viņu sauc par studentu draugu, jo viņš pat šķietami garlaicīgus kursus un tēmas spēj pasniegt interesanti. Arī divas nodarbības, ar garlaicīgo kursa nosaukumu "Eiropas Savienības vēsture un institūcijas"(institūcijas, vēsture-sākumā šķita k-kas garlaicīgs), tika pasniegtas ar dažādiem jokiem. Kurss arī angļu valodā-tas pozitīvi. Tātad šajā laikā esmu pavadījis SZF no 08.30-16.00. un līdz 18.15, kad sākas juristu lekcijas ir atlicis diezgan maz. Gadās, ka līdz mājām nemaz neeju.
Pēc tam gāju uz JF pirmo nodarbību kursā "saistību tiesības" pie Saeimas deputāta Gaida Bērziņa(VL!-TB/LNNK). Par šo priekšmetu man nekādi lielie iespaidi nav saglabājušies, jo ar SZF biedriem Tomu un Edgaru bijām sarunājuši, ka šie atnāks ar mani uz lekciju, jo pēc tam bija kopīgs pasākums. Tā kā gājām ar nelielu nokavēšanos(5-7min), tad jau brīdī, kad taisīju vaļā durvis visiem radās doma-varbūt tomēr neejam?Galvenais arguments-"viņi abi nav no mana kursa-stulbi, ka nokavē un k-kādi svešie ielien+otrs arguments-pirmās lekcijas konkrētā priekšmetā drīkst kavēt, ja ļoti grib". Tad arī uz to neaizgājām.
Trešdiena
Parasti man trešdienās 10.30 sāksies divas lekcijas pie diezgan pozitīvā, bet stingrā Toma Rostoka, bet pagājušonedēļ viņš kaut kur klejoja pa pasauli(komandējums), un mums bija brīvs. Par to studenti nebēdāja, bet zinādami, ka šis rīts būs brīvs, ar vairākiem SZF kungiem 2dien uztaisījām pokera vakaru Kristapa apartamentos upes, no kurienes var dzirdēt kā Daugava plūst. Pokera vakars izvērtās man veiksmīgs-katrs iemaksājām vidēji pa 5ls. Es uzvarēju. Kļuvu bagātāks aptuveni par 20-25ls. Praktiski kļuvu bagātāks pateicoties Rostokam, jo bija brīvs 3dienas rīts. Paldies, Tomam Rostokam.
Juristos aizvadīju divas lekcijas kursā "Latvijas tiesību vēsture" pie pasniedzējas(jā, nezinu vārdu). Nezinu vai man būs liels entuziasms diskutēt par senajām Lībiešu vai Cariskās Krievijas tiesību sistēmām. Tā jau vēsture patīk, Latvija arī, un tiesības arī. Interesanti, ka vienai grupai seminārus vadīs politologu kursam labi pazīstamā Elīna Grigore-Bāra.
Ceturtdiena
Ierados 10.30 uz kursu "ES publiskā komunikācija: teorija un prakse" pie asociētās profesores Dainas Bāras. Patīk, ka būs praktisks kurss. Uz šo kursu ir pieteikušies neraksturīgi daudz cilvēku, ja salīdzina ar citiem gadiem-virs 60. Manuprāt, tam ir divi iemesli-kursa ietvaros tiks organizēta ekskursija uz Briseli ar daļēju fakultātes līdzfinansējumu, un varbūt visi baidās no Rostoka Ārpolitikas analīzes, jo šo kursu izvēlējās vismazāk(ap 30), un obligāti bija jāņem šis ES kurss. Nu nezinu. Bet man ekskursijas uz Briseli patīk. Tagad tik tā smieklīgi-tiek saukti dažādi cipari, kas, manuprāt, ir pārspīlēti nedaudz, par to, cik būs jāmaksā pašiem. Tas tā lai iebiedētu, un citi paši atteiktos no braukšanas. Nu to tad redzēs.
Juristos pirmā lekcija samērā interesanta kursā "Starptautisko cilvēktiesību pamati" pie docenta Artūra Kuča. Cilvēktiesības tomēr ir k-kas aktuāli-mūsdienīgs, un nākotnē noteikti var noderēt. Tas ir B daļas priekšmets un esam aptuveni 30 cilvēki, kas 2 kredītpunktu kursā dod iespējas lekcijas laikā diskutēt, uzdot jautājumus, nolikt mantas uz blakus brīvā krēsla. Otrā lekcija bija "lietu tiesības" pie diezgan tāda pasniedzēja. Nu teiksim tāds īpatnējs/oriģināls. Padomju paaudzes cilvēks(45-50). Interesanti, ka vienīgais pasniedzējs kurš man juristos ir bijis kuram bija tumšas uzvalka bikses un gaiša žakete. Tātad nav uzvalks. Varēja just, ka pasniedzējs runā sarežģītāk, jo k-kas tur ar tiem kursiem ir ticis mainīts, un no 2. kursa tas ir pārlikt uz 1. kursu. Mēs paralēli mācamies saistību tiesības un lietu tiesības, pat ja parasti saistību tiesības jau visi ir izmācījušies. To var just. Nu nez.
Piektdiena
Brīva diena politologiem-kā vienmēr-but LU JF nepilna laika klātienes studenti par brīvību piektdienu vakaros var tikai sapņot līdz vasarai. Juristu kursam tā ir svešvalodu diena. Starp dotajām izvēlēm-angļu vai vācu valoda-izvēlējos angļu, jo vācu valodā māku tikai pāris rupjos vārdus, kas derētu neformālā juristu pasākumā, bet profesionālajā darbībā noteikti nepalīdzētu. Angļu valoda interesanta, šī vārda negatīvajā nozīmē. Milzīgs akcents, kas uzreiz rada smaidu, nu vispār smieklīgi. Politologi var būt priecīgi, ka mums angļu val. vadīja Auers. Lai sadalītu juristu kursu pa grupām(labākie, viduvējie, zemākie), tad tika iedots pārbaudes darbs. Vienā pusē jāievieto k-kādi vārdi atkarībā no konteksta jāizvēlas viens vārds no trim, bet otrā lapas pusē(maza lapiņa-A5) jāizraksta "Kāpēc es izvēlējos studēt tiesību zinātni". Šis otrais uzdevums man likās tieši tik smieklīgs un primitīvs(no sērijas "kā man gāja vasaras brīvlaikā"), ka es vnk uzrakstīju vienu primitīvi teikumu. Vairs precīzi neatceros, bet tas bija ar lieliem drukātiem burtiem apmēram šāds "BECAUSE I LIKE AND IT CAN BE USEFUL. THANK YOU". Nebrīnīšos, ja nebūšu ticis tajā augstākajā līmenī, bet nu nebūs liela bēda.
Pagaidām viss.

sestdiena, 2011. gada 5. februāris

Par vakardienu

Nedaudz aprakstīšu pamatskolas klases salidojumu kas notika vakar, kamēr vēl viss pieredzētais ir palicis atmiņā.
Pirms aptuveni nedēļas Elīna izsūtīja 36 bijušajiem pamatskolas biedriem, manis sastādītu tekstu, kur tiek aicināts ierasties uz pamatskolas salidojumu. Protams nav jābūt doktora grādam salidojumu rīkošanā, lai saprastu, ka neieradīsies visi 36 aicinātie, ne 30, ne 20, bet vismaz cerēts tika, ka būs pāri 10. Rezultātā normāli-ieradās 16 cilvēki.


Šī ir noslēguma kopīgā bilde

Vairāki cilvēki satikās jau iepriekš, lai sākumā tie ierastos nevis vieni, bet divatā, lai pārvarētu to pirmo piecu sekunžu mirkli, kad tu ierodies, smaidi, un visi uz tevi skatās. Es biju šo gudrinieku vidū-jau iepriekš satikos ar Māri, aizbraucām uz Alfu(jā, biju nosolījies, ka tur vairs neiepirkšos, jo dzirdēju ziņās, ka Jēkabpilī Alfas pārstāvis esot aplaupījis laimētavu un nošāvis policistu, bet šis ir izņēmums)nopirkt man čības. Kad ar Māri pie salidojuma vietas(krogs) satikāmies ar viņa pavadoni Alisi, tad devāmies iekšā krogā satikt pārējos. Pirmais iespaids interesants-visi pēc sejas tādi paši. Ok, nedaudz ķermeņi nobriedušāki, pamainās 4-5 gadu laikā, bet laikam tomēr mēs līdz pamatskolas beigām izaugam fiziski, bet pēc tam visu dzīvi turpinām izaugt un pilnveidoties morāli(no iekšām). Bet daļēji mēs tajā vakarā atkal sajutāmies kā toreiz, kā pamatskolnieki pieaugušākos tēlos. Kā ir tas teiciens-I am just a taller kid. Šeit man arī visi izskatījās tādi paši bērni/tīņi kā toreiz, bet tomēr citādāki... :)
Sākumā skats interesants-viens pats Staņislavs(pirmajā bildē no manis pa kreisi) sēž ar 6-7 meitenēm. Noteikti viņš par šo faktu nemaz neskuma, bet vismaz mēs ar Māri nedaudz izlīdzinājām dzimumu proporciju pie galdiņa. Tad pēc mums pa vienam sanāca arī pārējie. Un tā mēs tur visi pie galda sēdējām-pārrunājām šajos gados notikušo savās dzīvēs, un smējāmies un atcerējāmies pamatskolā pieredzēto. Interesanti, ka mēs emocionāli visi(vismaz es, jā, un tātad tā bija arī visiem) jutāmies tikpat tuvi-ātri atraisījās brīvas sarunas, ierēkšana par pamatskolā darīto. Cits atceras vienu, cits k-ko citu. Tad saliek bildi kopā. :)


Tā mēs te visi sēdējām pie galda.


Šī bilde tāda pusnopietnā-Staņislavs par k-ko norūpējies, Gatis izskatās pēc nedaudz slima te, es nerādu zobus.


Šeit jau tāda draudzīgi brīvāk bilde, kur Stasis tēlo jūrnieku, kurš skatās tālumā, un visiem pārējiem ir baigie prieki.


Vairāk bilžu diemžēl man nav. Ceru, ka dabūšu arī citas bildes, jo šīs es nelietīgi lejupielādēju no draugiem.lv galerijām. Domāju, ka vairāki cilvēki pirms nākšanas svārstījās-nākt vai nenākt-bet tie kas atnāca noteikti nenožēloja.
Vispār tēmas tika skartas ļoti dažādas, piemēram, reliģija, vīriešu epilācijas salonu apmeklējumi, pamatskolas lielākie nedarbi, kurš ar kuru un kā toreiz bučojās utt. Protams apspriedām arī tos kuri nav ieradušies-cik kuram bija informācija.
Diemžēl klases audzinātāja sk. Mauriņa nevarēja ierasties, jo tālu jābrauc uz mājām, vakarā ir bīstama braukšana, jo var aizmigt pie stūres, bet toties ieradās visu mīlētā matemātikas sk. Bigestāne, kas mūsu pamatskolas laikā un vēl tgd ir slavena ar izteicieniem "stulbs kā 50 zābaki" un "Dievs tēvs debesīs...dodiet man ūdeni" un "kaps tevi neglābs no nākšanas pie tāfeles". Tas bija jauki dzirdēt, ka salīdzinot ar mūsdienu bērniem "mēs toreiz bijām eņģelīši" :)

Pēc draudzīgās pasēdēšanas daļa visentuziastiskākie(var tā rakstīt?) ballētāji(aptuveni puse no visiem) devās tālāk padancot un pasēdēt Pienā+Kefīrā. Turp devāmies ap 01.00 laikam...
No Unas jau ir nākusi ideja, ka k-ko tādu varētu atkārtot, kad viņa būs Latvijā. Tas noteikti notiks.
Un vispār prieks, ka vakar saņēmu par šo blogu no dažādiem cilvēkiem tādas atsauksmes kā "rakstu lai pateiktu ka tavs blogs ir loti izsmelos un humora pilns....!" un "ka baigi ierēcu par mūsu pamatskolas notikumiem un bloga rakstīšanu kopumā", un ka vispār kāds šito lasa-tas tā interesanti.
Un mammas taisītā kūka ar piparkūkām, jogurtu, ievārījumu un citām piedevām bija garšīga un jau apēsta.
Labprāt vēl varētu uzrakstīt par vakardienas notikumiem, bet te tāds neliels ieskats tiem kas nebija, jo tagad jādodas gulēt, jo rīt no rīta uz darbu.

ceturtdiena, 2011. gada 3. februāris

Salidojam

Moin.
Šobrīd(šonedēļ) izbaudu to, ka pagājušonedēļ, piektdienā, tika veiksmīgi aizvadīts mans pēdējais eksāmens, un taga man ir brīvs no skolas, un arī trīs dienas brīvs no darba.

Vakar vakarā spēlēju SZF basketbola komandā. Pats pāris reizes varēju labāk iemest, piemēram, no apakšas metot, gadījās situācijas, ka visur apkārt ir ļaunie vēsturnieki un filozofi, un bailēs, ka kāds uzsitīs sodu izmetu ātru vai pārāk stipru metienu(jau ar vēlmi absorbēt sodu). Vienvārdsakot, nospēlēt varēju(-ām) labāk, bet spēle bija interesanta vakar, un ja jau sākumā būtu bijis +30, tad būtu neinteresanti gan mums, gan pretiniekiem.

Bet patiesībā šis ieraksts ir veltīts Agnesei un šī vakara salidojumam. Jā, šovakar pirmo reizi mūžā es došos uz pamatskolas klases salidojumu, un varēšu satikt cilvēkus ar kuriem pirms pieciem gadiem kopā gadījās saplēst kādu no daudzajiem klases audzinātājas puķu podiem, stundas laikā mētāt k-kādus papīrīšus, vairākkārt mūsu klasei piesaistījām policijas uzmanību utt. Tagad, ja padomā, tad ir tik daudz blēņu stāsti, ko mēs darījām pamatskolā-meitenes savā starpā laikam izkāvās biežāk kā zēni, zēni saplēš radio, uzspridzina spaini pilnu ar ūdeni, iemet ar šokolādi skolotājam, sadraudzējas ar balodi un ievilina to klasē, spēlē čupiņkraujas utt. Vairākus pamatskolniekus satieku regulāri, bet citus tiešām neesmu redzējis 5-6 gadus. Šis gan ir tāds nosacīts salidojums, jo salidojumos parasti(cik nu es tādos esmu bijis) k-kas tiek organizēts, īrēta kāda telpa utt, bet šeit vnk pāris labi cilvēki izdomāja vietu un laiku, un visiem izsūtīja ielūgumu. Tas tā diezgan vienkāršoti, bet, iespējams pietiekami, lai ar vairākiem biedriem un biedrenēm aprunātos, atjaunotu kontaktus, atzītos mīlestībā utt. :D Filmās bieži salidojumos kāds satiek savu skolas simpātiju, tad kaut kas notiek, un viņi paliek kopā līdz nāve tos šķirs.
Nez, vai arī šodien k-kas tāds notiks?Patiesībā domāju, ka nē, bet, piemēram, atceros, ka pamatskolā daudziem zēniem patika Dita-būtu smieklīgi, ja pēc pāris drosmes dzērieniem pieci zēni viņai atzītos mīlestībā, un mēģinātu iepatikties utt :D
Latvieši laikam tomēr nav tāda temperamenta. To vairāk atļautos amerikāņi, vai vēl kāda komunikabla nācija(to iedzīvotāji).
Līdz vakaram man vajadzētu nodot bibliotēkā lielo parādu-latviešu valodas gramatikas grāmatu.
Tagad iešu ēst mammas uztaisīto piparkūku un jogurta kūku.
Sveiciens Agnesei, kas sakūdīja uzrakstīt šodien blogu... :)
Pagaidām viss.

ceturtdiena, 2011. gada 27. janvāris

Dubultsesijas beigas.

Šobrīd sēžu darbā, un gatavojos ķerties klāt pie pēdējo dienu avīzēm, kuras neesmu izlasījis.
Varu secināt, ka man nesokas pārāk labi ar manu apņemšanos, kopš jaunā gada rakstīt blogu. Pie vainas ir elementārs pieraduma trūkums, kad ir brīvs brīdis, tad k-ko te ierakstīt par savām dzīves gaitām un pārdomām, kā to dara profesionāli blogotāji.
+man tā rakstīšana arī neiet tik veikli-te(blogos) cilvēki apraksta savu dzīvi, pārdomas, personīgās pārdomas, bet tomēr šeit nedrīkst rakstīt pilnīgi visu un pašam sevi ir jācenzē, jo rakstīto tomēr lasa jebkurš, un izdevīgā brīdī kāds ļauns cilvēks pārāk personīgo informāciju var izmantot pret tevi.

Šajās pāris manis neblogošanas nedēļās ir aizvadīta gandrīz visa sesija. Rīt ar pēdējo eksāmenu tā noslēgsies.
Galvenais secinājums-apstiprinājums iepriekš zināmai atziņai, ko man 1. kursa 1. semestrī pateica, toreiz 3. kursa SZF kom.zin. students Lauris-"sesija/eksāmeni nav tik traki un briesmīgi kā tos uzskata. Patiesībā smagākās mokas ir garie pētnieciskie rakstu darbi-referāti, kursa darbi, bakalaura darbs-bet ja esi apmeklējis nodarbības, neesi ilgstoši slimojis, un neesi galvu atsitis pret betona gabalu, tad eksāmenu vajag nokārtot." Vismaz apmēram k-ko tādu viņš teica.
Protams pamācīties vajag, bet referāti tiešām ir daudz mokošāki un laikietilpīgāki. Tieši tāpēc man ir izdevies nokārtot sesiju divās fakultātēs vienlaicīgi-SZF un JF-bez neviena parāda, jo man pa abām fakultātēm šajā semestrī nebija jāraksta neviens referāts, kas man atviegloja dzīvi.
+man dzīvi sesijā vispār ļoti atvieglo tas, ka JF 1. semestra priekšmeti pārklājas ar SZF 3 semestros uzņemto informāciju. Secinājums-ir vairākas lietas, kuras māca juristiem, bet kuras būtu jāmāca arī politologiem, un ja šīs lietas visu trīs gadu laikā netiks mācītas, tad noteikti ierosināšu LU SZF k-ko pamainīt. Protams manus ierosinājumus var izmest miskastē, bet vismaz tīra sirdsapziņa būs.

Rezultātā arī sesijas laikā esmu paguvis noskatīties filmas kuras noteikti ieteiktu citiem-Ar māsu, kamēr viņa bija Latvijā,  izdevās uztaisīt The Butterfly effect maratonu, noskatoties visas trīs šīs filmas daļas+vēl iesaku filmas 127hours, American history X, kurām katrai ir sava morāle un doma...


Rīt pēdējais eksāmens LU JF kursā Vispārējā valsts zinātne, kas ir vēlviens pierādījums par nelielu priekšmetu pārklāšanos JF un SZF.
Piemēram, man ir jāpārzin šādi jautājumi, un divi no tiem būs rakstveidā jātbild rīt:


  1. Valsts zinātnes saturs un tās saikne ar citiem tiesību zinātņu priekšmetiem.
  2. Valsts zinātnē pielietojamās analīze metodes:
  3. Doktrīnas un paradigmas jēdzieni.
  4. Vēsturiskā skola par valsts izcelšanos.
  5. Sabiedriskā līguma teorija par valsts izcelšanos.
  6. Elitu teorija.
  7. Marksisms par valsts izcelšanos un būtību.
  8. Solidārisma teorija
  9. Vardarbības teorija
  10. Valsts konstitutīvās pazīmes.
  11. Valsts varas monopols.
  12. Suverenitāte un tās aspekti
  13. Indivīds un sabiedrības uzbūve
  14. Attiecības sabiedrībā, intereses un konflikti.
  15. Sociālā kultūra, sociālās normas – morālās un tiesību normas, sabiedriskās sankcijas.
  16. Valsts loma indivīda socializācijas procesā.
  17. Varas jēdziens un klasifikācija. Varas dalīšanas teorija un tās autori
  18. ASV konstitūcijā iestrādātais kontroles – balansa (checks and balances) mehānisms.
  19. Valsts vēsturiskās, sociāli ekonomiskās formas.
  20. Valsts juridiskās formas.
  21. Valsts politiskās formas
  22. Valsts teritoriālās formas
  23. Valsts varas institūcijas un to kompetence.
  24. M. Vēbera ideālā ierēdņa (birokrāta) tips.
  25. Valsts uzdevumi un funkcijas.
  26. Liberālas valsts ideoloģija
  27. Konservatīvas valsts ideoloģija
  28. Anarhisms kā valsts nolieguma ideoloģija.
  29. Valsts, brīvība un taisnīgums. Valsts un vienlīdzība. Cilvēktiesības un valsts.
  30. Valsts varas legalitātes un leģitimitātes jēdzieni.
  31. Valsts transformācija mierīgā ceļā. Valsts transformācija ārēja spiediena rezultātā
  32. Revolūcija. Nevardarbīga pretošanās.
Gan jau, ka politologiem šīs tēmas šķiet diezgan pazīstamas,  ne? Atzīšos, ka pats par visām šīm tēmām nevarētu uzreiz sākt runāt , bet vienmēr var k-ko izdomāt, un var arī cerēt, ka izvilkšu tieši tos divus jautājumus, kurus pārzinu normāli.


otrdiena, 2011. gada 4. janvāris

Trakulīgi.

Blogu nolēmu sākt rakstīt līdz ar jauno gadu, bet sāku tikai tagad-žēl.
Bet diezgan saspringti jaunais gads ir sācies-strādājot, un ejot uz eksāmeniem.
Manu saspringtību vislabāk ilustrēs mans sesijas grafiks.

03.01-eksāmens kursā"SPSS"
04.01-eksāmens kursā "Latviešu valoda"
05.01-eksāmens kursā "Tiesību pamati"
06.01-eksāmens kursā "Tiesību aizsardzības iestādes Latvijā un ārvalstīs"
07.01-eksāmens kursā "Ekonomikas pamati"
10.01-eksāmens kursā "Politisko ideju vēsture"
11.01-eksāmens kursā "Civiltiesību vispārīgā daļa"
12.01-eksāmens kursā "Pārejas periods uz demokrātijas konsolidāciju Austrumeiropā"
18.01-eksāmens kursā "Tiesību teorija"
25.01-eksāmens kursā "Konstitucionālās tiesības"
28.01-eksāmens kursā "Vispārējā valstzinātne"
+
Janvārī tiks kopā aizvadītas 15 dienas iekš mana darba. 

Jā, kopš septembra uztaisīju izaicinājumu-mācīties divās fakultātēs vienlaicīgi-un iespējams šomēnes tā pa īstam sapratīšu, ko tas nozīmē...
Bet neesmu daudz bastojis jeb slimojis, tādēļ viss būs OK ar tiem eksāmeniem. 
Šovakar noskatījos filmu The butterfly effect. Noteikti visiem filmmīļiem iesaku, un varbūt k-kad vēlāk aprakstīšu pašu filmu. 
Tikko atcerējos, ka vajadzēs uzspiest funkciju "sekot" uz pāris blogiem, kas iespējams arī mani ir pamudinājuši rakstīt, un kuri man liekās lasāmi. Šo blogu autori ir tādas LU SZF zvaigznes kā Agrita, Mētra, Uģis(KomZ), Matīss, Guna, Rūta, Madara, Alfons(PolZ), un noteikti vēl kādu esmu aizmirsis, jo tā parasti notiek(par to daudz nebēdā, bet vari anonīmi atsūtīt vēstuli man, ka nelasu tavu blogu, vai lasu un esmu aizmirsis to ievietot sarakstā). Man darbs ir pie datora, un tas ir diezgan piemērots, lai es lasītu blogus, un vispār lai lasītu.
ok, ir pāri 01.00 un ap 06.45 jāceļās paskraidīt uz treniņu...pēc tam varbūt uz bibliotēku vai pagulēt.