Citāts no diskusijām par Valsts valodas likumu

Citāts iz vēstures, kas skaidro Latvijas bažas par Valsts valodas likumu. 

Valsts valodas likums 1999.gada 9.decembrī tika skatīts atkārtoti, kad Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga to bija atgriezusi otrreizējai caurlūkošanai. 

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

"Es gribu jūs iepazīstināt ar faktiem, kāds ir Eiropas nacionālo valstu sagrupējums pēc minoritāšu īpatsvara. Atgādināšu: Īrijā, Islandē, Portugālē - praktiski nulle, Albānijā, Austrijā, Čehijā, Dānijā, Francijā, Grieķijā, Itālijā, Norvēģijā, Polijā, Somijā, Ungārijā, Vācijā, Zviedrijā - mazāk par 10%. Ap 20% ir tikai Baltkrievijā, Horvātijā, Spānijā, Ukrainā. Taču Latvijā - līdz 50%. Vienīgā valsts, kurā ir līdz 50%! Vai jūs varat iedomāties, ko tas nozīmē? Ir jāiedomājas un jāsaprot šīs mūsu bažas par Valsts valodas likumu. Tieši tādēļ!

Un vēl par pamatnācijas īpatsvaru. 1935.gadā, es atkārtošu, ja kāds ir aizmirsis, mēs bijām 77, pat drusciņ vairāk procentu, turpretī tagad tikai nedaudz vairāk par 50 procentiem, toties Eiropas valstīs, kuras bieži vien mēģina mums kaut ko uzspiest, ir, lūk, kāds pamatnācijas īpatsvars: Itālijā - 94%, Grieķijā - 92%, Francijā - 92%, Dānijā - 97%, Čehijā - 90%, Bulgārijā - 80%, Nīderlandē - gandrīz 96%, Norvēģijā - gandrīz 97%, Polijā - 95,5% un tā tālāk. Viņiem nav šo problēmu un arī nebūs, bet mums šīs problēmas ir ārkārtīgi svarīgas. Cienījamie kolēģi, latvieši, saprotiet, un, lūdzu, nepieņemsim šādā redakcijā šo pantu!"

Latvijas Republikas 7.Saeimas rudens sesijas astoņpadsmitā sēde

1999.gada 9.decembrī

http://www.saeima.lv/steno/1999/st0912.html

Tā Tu nevienam neieriebsi

Telefonsarunas fragments. 2.oktobris.

-"Sveiks, gribēju ar Tevi pakonsultēties par vēlēšanām."
-(Es)"Klausos"
-"Ja es ļoti vēlos ieriebt "Saskaņas" sarakstam, lai viņus noteikti neiebalso, tad man ir izdevīgi ielikt aploksnē "Saskaņas" vai citas nevēlamas partijas sarakstu, bet visus tajā sarakstā izsvītrot?"
-"Nē, tā nedrīkst darīt. Tā Tu nevienam neieriebsi, jo tomēr būsi nobalsojis "Par" konkrēto sarakstu, ieliekot to aploksnē."

Ja reiz saņēmu šo zvanu, tad ir iespēja, ka arī citi ir apsvēruši šādu taktiku-balsot pret kādu sarakstu, izsvītrojot tajā visus kandidātus. Tādēļ pēc ilgiem laikiem saņēmos par to ierakstīt šeit, lai atgādinātu, ka nav iespējams balsot pret kādu sarakstu.

Saeimas vēlēšanu likuma 22.panta 2.daļā ir teikts, ka "aploksnē vēlētājam jāieliek vēlēšanu zīme, kas atbilst tam kandidātu sarakstam, par kuru viņš balso". 
Tā paša likuma 33.panta 6.daļā ir teikts, ka pie nodoto balsu skaitīšanas "Derīgās vēlēšanu zīmes sagrupē pēc kandidātu sarakstu nosaukumiem. Pēc tam saskaita par katru kandidātu sarakstu nodotās balsis."

Atceramies šo vienkāršo lietu, un nepieciešamības gadījumā atgādinām arī citiem. 
Balsojam par konkrētu sarakstu. 

No kā jāuzmanās līdz 18. februārim.

Protams, ka par referendumu. 
Gribu ļoti īsi uzrakstīt,ko, manuprāt, vajadzētu atcerēties ikvienam, kas izsaka savu viedokli par 18. februārī gaidāmo referendumu, un to, kā jābalso.

Pēdējā laikā arvien biežāk dzirdu to, ka ir jāiet uz referendumu, un jāatbalsta latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda Latvijā-tik tālu viss pareizi. Problēma rodas, ja saka "dosimies uz tautas nobalsošanu, un balsosim PAR latviešu valodu" -šādu tekstu pēdējā laikā esmu dzirdējis vairākkārt gan medijos(100. pants, u.c. ), gan sociālajos kanālos(twitter u.c.), gan ikdienā(krogs, bibliotēka u.c.:) ).

Ir svarīgi visiem atgādināt, ka referendumā nav jābalso par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, bet ir jābalso PRET krievu valodu kā otro valsts valodu.
Kāpēc es par to uztraucos? Trīs gadus, studējot politikas zinātni, esmu secinājis, ka pilsoņu masa ne vienmēr ir apveltīti ar loģiku un veselo saprātu . Politikai padziļināti seko līdzi sabiedrības mazākums, tādēļ neveikli formulējot savu viedokli(būt par latviešu valodu, vai pret krievu), cilvēki var pārprast kā jābalso.
Piemērs.
"Hmm...dzirdēju, ka referendumā jābalso par latviešu valodu, paņemu lapiņu, atzīmēju "par", un nobalsoju."
Riska grupas, kas tā varētu rīkoties.

• Sevi nekontrolējoši pensionāri
• Paģiraini jaunieši
• Cilvēki, kas neseko politikai, bet ieradīsies uz tautas nobalsošanu
• citi.

Tādēļ turpmāk, ja runājam par referendumu, tad atceramies, ka 18. februārī ir jābalso PRET krievu valodu, jo citādāk neuzmanīgi cilvēki pieļaus nevajadzīgas kļūdas.
Es piekrītu, ka ir jācīnās par nevis pret kaut ko, bet,ja šoreiz tautas nobalsošanā jautājums tiek uzdots šādi, tad ir jāsaka, ka esam pret.

Ja kāds saskata līdzību ar sevi, lai vaino pats sevi.

Apakša pievienoju paraugu par iepriekš rakstīto

20.07-27.07

Šobrīd ir mans pēdējais vakars Floridā, un rīt lidoju atpakaļ uz Atlantu.
Liels prieks par šo nedēļu, un esmu gan daudzko apskatījis, gan labi atpūties.
Dzīvoju visu nedēļu pie tuviem ģimenes draugiem-Petersu ģimenes. Tā kā viņu 3stāvīgais/kā rindu māja dzīvoklis atrodas slēgtā teritorijā aiz vārtiem, un šajā teritorijā ir izmantojama basketbola zāle, trenažieri, biljards un baseins, tad jutos te kā viesnīcā. Arī iepriekš minētās lietas izmantot, kā jau kārtīgs viesnīcas/kūrorta iemītnieks.
Vēl šajā nedēļā esmu paguvis uzspēlēt futbolu ar citiem amerikāņiem. Daļa gan no tiem bija spāņi jeb vismaz tādā valodā runāja. Sapratu, ka šis štats ir pārāk karsts, lai es-ziemeļeiropietis-jūlija vidū Floridā spēlētu futbolu. Bet bija interesanta pieredze, uzspēlēt šo Eiropai tipisko sporta veidu te ASV.
Vēl lieliski pavadījām laiku pie okeāna-volejbols, sērfošana, slaistīšanās un apdedzināšanās saulē ar visu aizsargkrēmu, un pēc tam turpat Hilton viesnīcas teritorijā, viesu baseinā turpinājās slaistīšanāš un aktivitātes ūdenī-tas tā lai ir pārmaiņas-no ļoti sāļa ūdens uz ļoti hlorētu ūdeni+toreiz vēl atpakaļceļā paņēmām ļoti daudz virtuļus ar pildījumu. Jāatzīstas, ka tie jau man garšoja ļoti, kad atrados vēl Latvijā.
Vēl biju atkal šaudīties, bet šoreiz ne ar īstiem ieročiem, bet ar lāzeru simulatorieročiem, kas ir tāda paša tipa/izmēra un smaguma ieroči oriģināliem. Tur sadala cilvēkus komandās, un viņi šaudās. Viss tiešām profesionāli uztaisīts-dažādi ieroči, dažādas misijas, un dažādas telpas. Sajutos kā tad, kad bērnībā spēlēju Counter Strike 1.5 un 1.6, un tur bija līdzīgi ieroči un līdzīgas telpas. Tikai te to visu varēju darīt dzīvē-izvēlēties snaiperi un šaut visus no attāluma jeb ar pistoli visus no tuvuma ķert. Tā tāda arī jauna un interesanta pieredze. Pat ja k-ko līdzīgu biju darījis GoPlanetā, bet tas nebija tādā līmenī, un nezinu vai tas vēl GoPlanet ir pieejams.

Vēl šajā nedēļā biju slavenajā Disney World jeb Disneja pasaulē. Te laikam komentāri diezgan lieki, un ja rodas kādam rodas jautājumi, tad droši var ierakstīt vārdus "Disney world" googlē, un gan jau parādīsies daudz informācijas wikipediā un citur :) Varu tikai tiešām pateikt, ka tur ir ko darīt visiem vecumiem, un ja amerikāņi k-ko taisa, tad viņi to taisa lielu un ar vērienu. Viss Disneja parks tam ir liels pierādījums, jo tas kopumā ir gigantisks. Par šo vietu mēdz, ka tā ir happiest place on earth jeb vislaimīgākā vieta pasaulē, jo liela izklaides vieta visiem vecumiem. Tādēļ Dženifera teica smejoties, cik pretrunīgi iznāk dažreiz, ka viņa ir redzējusi, kā šajā parkā kāda mamma bāra un kliedza uz bērnu, un bērns raudāja, un tas ir nepieņemami, jo tā  taču ir un paliek "vislaimīgākā vieta uz zemes". :)

Biju arī Sea World jeb jūras pasaulē. Vienā dienā, bet dažādās stundās un dažādās arēnās, paspēju redzēt gan delfīnu, gan delfīnu, gan vaļu, gan jūras lauvu, gan vnk cirka šovus. Iespaidīgs un liels parks, kur ir viss, kas saistīts ar okeānu, un pat biju helikoptera simulatorā, kurš parādīja lidojumu pāri Antarktīdai, vienlaicīgi baigi kratot helikopteru. :D

Un protams pa vidu nedēļā paguvām izspēlēt daudzas Wii spēles, un mani pat pie noteiktiem apstākļiem piedabūja dejot vienā spēlē :D

Un bez iepirkšanās taču arī ASV nevar iztikt, jo viss taču ir lētāks nekā LV. Bieži tomēr negadās nopirkt ziemas mēteli saulainajā Floridas štatā :) bet vismaz esmu tgd jau gatavs ziemas sezonai LV.

Tiešām izbaudīju ikvienu dienu kopā ar Petersu ģimeni-Disneja kanāla fani-Danielu, volejbolisti-Karu, topošo armijas ģenerāli un ASV un LV patriotu-Jāni, latviešu valodas studenti-Dženiferu un franču valodas studentu Joelu un protams līgavu Keitlīnu, līgavaini Konoru, vectēvu Gordonu un ģimenes gandrīiz meitu Alisoonu

Vēl rītdien gan jau k-ko sadarīsim vai vnk atpūtīsimies pie baseina, jo izlidojam tikai vakarā.
Mamma gan jau ieminējās, ka dosies pa veikaliem, ko es laikam izlaidīšu. :)

Un, manuprāt,  vislaimīgākā vieta uz pasaules ir tā vieta, kur tieši Tu jūties laimīgs. Kā ir? :)

Tas var būt jebkur.

ASV un ieroči.

Apsveicu visus, kas balsoja par Saeimas atlaišanu.

Vakar peldējos okeānā, un tur bija baigi jautri. Bijām mūsu ģimene, un viņu draugi-Kanādiešu ģimene-kur sieva patiesībā bija zviedriskas izcelsmes, tādēļ nedaudz parunājām arī zviedriski. Spēlējām volejbolu, centāmies sērfot(man neiznāk) utt. Rīt dosimies uz slaveno Disney world.


Drošvien ikviens būs dzidējis par to, ka ASV ieroču nēsāšana ir ļoti populāra lieta. Vidējam eiropietim noteikti tas asociējas tikai ar to, ka dažreiz ziņās ir dzirdēts par to, ka ASV kādā skolā ir notikusi apšaude, un, ka ieroči ASV daudziem ir viegli pieejami. Ar politologiem gan vairākiem esam runājuši, un esam arī lekcijās mācīti par ieroču jautājumu ASV.

Tā kā jau 3,5 nedēļas atrodos ASV, tad pastāstīšu īsus iespaidus par ieroču jautājumu. Garāku viedokli prasiet intervijās.

Pirmo reizi izrādīju interesi Robertam R. par to, ka man gribētos pamēģināt šaut, un uzzināt kaut ko vairāk par ieroču jautājumu ASV. Viņš ir National Riffle Asociation(NRA) biedrs, un viņam pieder vairāki ieroči. Kamēr Roberta sieva bija Latvijā, devāmies uz šautuvi telpās ar viņu un viņa kaimiņu Timu, kuram arī mājās ir daudz ieroči. Ar Robertu jau garāk biju diskutējis par ieroču jautājumu, un viņš vairākkārt ir uzssvēris cik būtiska ir brīvība nēsāt ieroci.

• Tas ir uzsvērts ASV konstitūcijā, 
• tādēļ ASV dibinātāji ir gribējuši, lai cilvēkiem būtu iespēja nēsāt ieroci, 
• lai "aizstāvētu sevi no valdība/protect from government", 
• aizstāvētu sevi un savu ģimeni no laupītāja, psihā, izvarotāja jeb "evil guy". 
• Ir tik daudz noziedznieku un ļaunu un bezatbildīgu cilvēku, kuriem legālā vai nelegālā veidā ir ierocis, tādēļ arī man/mums-NRA biedriem-ir tiesības nēsāt ieroci, kā atbildīgiem, zinošiem, ieroču nesātājiem.
• Patīk medības(kā hobijs) jeb šaušana(kā sports)
• Patīk būt nodrošinātam ar aizsardzību

Tie ir viņa un citu ieroču nesātāju galvenie argumenti, kādēļ ir nepieciešams nēsāt ieroci. Viņi parasti uzsver, ka tas ir vnk kā būt gatavam/sagatovotam-be prepared-"un cerams, ka man nekad nenāksies dzīvē likt lietā ieroci, bet ja kāds psihais ielauzīsies manā mājā, un gribē nogalināt manu ģimeni, tad es zināšu ko darīt, un būšu sagatavojies."

+Vēl divi argumenti, ko esmu dzirdējis no ieroču nēsātājiem. 

• Tas, ka ASV tik daudziem ir personīgie ieroči(un daudziem tie ir vairāki mājā-sak, katram ģimenes loceklim) ir kā garants tam, ka ASV nekad nevarētu notikt invāzija pa zemi, jo visi tad no savas mājas atšaudītos, un tas būtu vnk neiespējami. 
• Ieroču esamība samazina sīko noziedzību skaitu uz ielām, jo, ja citur var uz ielas pienākt un aplaupīt, vai izvarot vai nolaupīt, tad tas ir grūtāk, ja tu ej kādu aplaupīt ar savu ieroci, bet ir liela iespēja, ka tam kuram uzbruksi arī ir ierocis jeb uz ielas citiem būs ierocis, un tas var iesaistīties. 

Tātad par iešanu uz šautuvi. Es, Robets un kaimiņš Tims. Protams kārtīgi visu man pastāsta, zinot, ka tā man pirmā reize, un stingri nosaka, ka, kad ieejam šaušanas telpā, tad tur tikai pa nopietno, protams var pasmieties, parunāt, bet ar ieročiem nekādi joki lai nebūtu.

Šaušanas telpā interesanti, ka ir tēvi ar 14-15 gadīgiem dēliem, un var redzēt, ka tie dēli nav te pirmo reizi. Atnāk arī viens mana vecuma notetovēts zēns ar savu personīgo automātu. Cik sapratu, tad tāda tipa, kāds tgd NATO tiek lietots. Katrā ziņā cilvēki ļoti dažādi tur, bet savā starpā draudzīgi un laipni-pastāsta viens otram par saviem ieročiem, iedod izmēģināt utt. Vienu brīdi iznāca, ka ap mani bija tāds bariņš, kur katrs stāstīja par saviem ieročiem, jo katram ir vairāki-viens sev, viens sievai utt. Jau sajutos neērti, ka man nav ierocis par ko pastāstīt. Kopumā tajā reizē šāvu ar kādiem 7 ieročiem(ne vienlaicīgi)-gan ar Roberta, gan ar Tima. Timam bija viena 1944 gadā ražota kara laika bise, viens snaiperis .303, un .270 , un kad šāvu no .207, tad Roberts ar Timu sāka smieties, jo es negaidīju tik stipru atsitienu, un man nolidoja austiņas un brilles zemē, jo tas ierocis(snaipera veida, ar precīzu tēmekli) bija salīdzinoši ļoti spēcīgs. 

Otru reizi biju šaut, kad ciemojāmies pie citiem ASV ģimenes draugiem.. Tur arī ieminējos, ka man interesē šaušana, un tas, kā ASV tas ir populāri , ja ir ierocis, un ka citur tā nav utt. Tur izrādījās, ka tēvam ģimenē ir 10-15 ieroči, un arī regulāri šaudās(brīvā dabā nevis šautuvē, jo pieder kaimiņam liela zeme), un iet medībās. Tad nu bijām ar Dāgu D. un viņa dēlu Kristapu laukā šaut. šoreiz bija citādāk, jo to jau biju darījis, un šāvām ne tikai pa mērķiem, bet arī pa gaisā lidojošiem šķīvīšiem, jo viņam bija speciāla mašīna ar ko to var darīt. 

Kopumā paliekam pie tā, ka ASV ir tāda unikāla zeme, kur ieroči vienmēr ir bijuši cieņā, un ir un būs cieņā, gan kā pašaizsardzības līdzeklis, gan kā medību instruments un sporta veids. 

P.S.Šodien biju Disney World-ļooooti patika, bet par to te tgd nerakstīšu-atrakciju parka apmeklējums neiedera nopietnā bloa ierakstā par ieročiem.

Ciemos pie Gunas un pie Briiviibas statujas.

Jaatziist, ka mans plaans-regulaari rakstiit blogu, kad esmu ASV-nav pilniibaa izildiits, jo loti sen neesmu rakstiijis. Tas izskaidrojams ar to, ka visu laiku, atrodoties ASV, es k-ko daru-tiekos ar dazhadam gimenem, braucu uz dazhadam vietam utt-tatad laiks ir pietiekami aiznemts ar pozitivu atputu un jaunu pieredzi, ka internetam nav laika un nav ari tik liela nepiecieshamiba peec taa.

Sobriid atrodos Florida, Orlando, kur vakar ar mammu atlidojaam pie Peters gimenes. Jaa, mana mamma tgd arii kopsh 12. juulija dziivo Atlantaa, k-kur 15min braucienaa no manis, bet nu tiekamies tikai kad dodamies ciemos pie kadam gimenem.Tgd pozitiivi ir tas, ka Jaanis no Peters gimenes man iedeva savu veco laptopu, tadel varesu ierakstit te to, ko ieprieks nevareju ierakstit laika un interneta pieejamibas trukuma del.

Shoreiz, ar 10 dienu nokaveshanos, pastastishu par savu celjojumu uz Vashingtonu(turpmaak tekstaa D.C., jo te parasti to taa sauc, un tas nozimee district of columbia) un Nujorku(turpmak tekstaa NYC kaa new york city).
Kad uzzinaju, ka vasaras viduu doshos uz ASV, tad uzreiz iedomaajos par to, ka noteikti vajadzetu aizlidot arii uz DC. Tam par pamatu bija divi iemesli-taa ir ASV galvaspilseeta, kur notiek visa politika, un tieshi sogad tur dziivo kursa biedrene Guna, kurai es un veel vairaaki pavadiitaaji pirms 11 meneshiem soliijaas, ka brauks ciemos, un man tomeer patiik izpildiit savus soliijumus(jaa, jociigi, ka maacos politologos). +Kad kontaktejos ar Gunu par shito visu braukshanu pie vinjas, tad vinja ieminejas, ka NYC ir tikai 4,5h autobusa brauciena ataalumaa, un tur ir baigi superiigi, tadel vel ieplanoju vienu dienu pavadit NYC, jo taa tomeer ir iespejams popularaka, dazadam kulturam bagataka utt. pilseta ASV, kur noteikti gribeju kadreiz doties...
Tad nu nedaudz uzrakstishu kaa pats celjojums.
9. julijja Merls(pie kura ciemojas 13 gadigais Andrejs no Riigasbernu nama, un arii es esmu aiznemis vienu staavu no vina maajas-preciizaak visu pagrabu) un Andrejs mani aizveda uz lidostu. Patiesiba mashina bijam vairak, jo mashina bija arii Matiis un Karina, kas arii ir no beernu nama Riigaa, un arii ciemojaas pie citas gimenes, bet iepriekshejo nakti vini palika pa nakti pie mums, un tur kopaa sanaaca barinsh beernu. Atlantas lidostaa vismaz vairs nebiju pirmo reizi-taa ir lielaaka lidosta pasaulee, ja skataas peec pasazhieru daudzuma. Taatad aiznemtaakaa pasaulee noteikti. Lai noklutu no terminaala uz terminaalu un liidz savai lidmashinai ir jaaizmanto lidostas vilcieninsh/metro. Lidmashiinaa nekas iipash nebija-paspeeju aizmigt(lidojums apmeram 2,5h)+parunaat ar ASV armijnieku, kursh pamaniija manu LV pasi, un saakam runaat, jo vinsh ir stradajis 8gadus ASV vestnieciba Baltkrievija, un iemacijies krievu valodu, un tad jau protams ievirzijas interesanta saruna vispar par ASV lomu, NATO noziimi pasaulee, un politiku kopumaa. DC ielidoju ap 18.00-19.00, kur politologe Guna mani sagaidiija. Liels prieks satikt kaadu peec 11 neredzeeshanaas meneshiem. Kad braucaam mashiinaa no lidostas, tad aiz priekiem saaku raustiit Gunas mashiinas stuuri, bet sapratu, ka tomer atkalredzeeshanas nav pietiekami labs iemesls, lai nomirtu pie lidostas dC. :)
Aizbraucaam uz manu paleeto hoteli, kas kopumaa bija ok, un jau tajaa vakaraa devaamies uz DC centru apskatiit tumsaa visus piemineklus un politiskaas vietas, jo tumsaa tas viss izskataas labaak, jo ir labi apgaismots.Rezultata jau pirmaja nakti atpakal viesnica biju man liekas tikai ap 03.00 naktii. Aaaa, un , kad tikko pieregistrejos viesnica, un novetejam manu istabu(tas bija ap 20.00), tad iedevu vairaaku cilveeku sagatavotu(t.s. es, paaris politologi, radinieki, draugi, un nenogurdinaama Santa beerzina) zhurnaalu "Gunas cilveeku privaataa dziive". Tiem kas njeema daliibu varu droshi pateikt, ka vinai ljoti patika un kamer es iertojos sava istaba, tikmer vina to lasija, un vilka visu laiku vinai uz raudaamo aiz priekiem. Par to prieks censties. Vispar jauki apstaigajam visas galvenas vietas tajaa vakara-U.S. Capitol(slavenaa kongresa eeka ar to kupolu),Smithsonian(slavens piemineklis, kas ir vnk kaa stabs un tam apkaart ir daudz ASV karogi), Linkoln memorial , white house(ironiski shis nosaukums skan, ja ir melnadains prezidents, ne), F.B.I building utt. Viss jau buutu baigi labi, ja kaads no mums buutu panjeemis liidzi fotoaparaatu. Taatad man lieliski pirmie iespaidi, bet zinajam, ka bus jaatgriezhas tur velreiz , lai safocheetos. Bet nu man tur loooti patika-viss ar taadu politisku un nopietnu noskanju tur, un atcereejos dazaadas filmas, kas tur filmeetas gan vnk par FIB, gan, piemeram, Forests Gamps tur pie tiem pieminekliem runaaja.
10. juulijaa no riita naaca miegs, jo veelu paarradaamies+iisti aizmigt ari nevar, ja tikt daudz jauni iespaidi guuti. Bet riktiigs prieks bija atrasties tur kur biju. Kopumaa prieks, ka varu buut shajaa valstii, bet iipashi, ja veel izdodas dazaadus shtatus un dazhaadas pilseetas apskatiit. Tad nu tikaamies ar Gunu nedaudz veelak nekaa ieprieksh runajam, jo abiem no ritiem laikam patiik guleet un naak miegs. Kad vina atbrauca, tad pameegjinaju brokastis vinas milako Meksikanu eestuvi, kur relatiivi leeti vareeju paeest brokastis, jo es protams viesniicas brokastis veiksmiigi noguleeju. Tad devaamies uz vienu veikalu centru, kur mees staigajam, pabijaam gan Starbucks, kur vinja apleeja savu kreklu, tas taa biezhi gadiijaaas, un bijaam arii Apple veikalaa, kas tgd ir stiliigi, un tur bija loti daudz cilveku, un tiesham te ASV looooti daudziem ir Iphoni vai Ipadi, un tas ir loti populari te. Tad devamies uz Pentagonu, kas ir ASV aizsardzibas departamenta galvenaa eeka, tatad tiek uzskatiits par aizsardziibas simbolu, kur 11. septembrii ietriecaas teroristu lidmashiina, bet parasti visi piemin tikai dviinju tornjus, jo tie slavenaaki, bet, jaa, teroristi ietriecaas arii tur.

Te bildees man var redzeet fonaa Pentagona eeku, un starp mani un to eeku pieminas vietu terora aktos bojaa gajushajiem. Un tajaa vietaa bija aizliegts fotografeet, taadeelj shiim bildeem ir dubulta vertiba. Veel tajaa dienaa biju ciemos pie Gunas host-gjimenes, kur vina stradaja pedejos 11 meeneshus par aukliiti diviem siikiem amerikaanju beerniem. Tas bija forshi tur paciemoties, jo visi tie, kas ir sekojushi vinjas piedziivojumiem vinjas blogaa http://gunazaceste.blogspot.com/ noteikti jau ir iepazinushi arii vinjas gimenes loceklus. Interesanti, ka dziivee bija arii taa kaa aprakstos- hostteevs kluss, nosleepumains uzkachaajies FIB izmekleetaajs, hostmamma runiiga, draudziiga, pozitiiva juriste, un abi siikie laikam 3 un 6 gadus veci zeens un meitene Klaudija un Denijs bija super draudziigi, uzreiz saaka ar mani speleties,kas maziem beerniem nav raksturiigi, ja ierauga liela auguma sveshu viirieti. Tiesh ar Gunu runaajam , ka tajaa viena gada aukliishu programma ir baigi svariigs veiksmes faktors, jo citiem bija ne tik labas gimenes, vai briesmiigi beerni(piemeram, izlutinati, nepaklausigi, utt).
Tad vakaraa bija nepiecieshams otrais piegaajiens tuurei pa svariigakajam DC vietam, majam, un pieminekliem. Soreiz vismaz bija fotaparaats. Es protams esmu arkartigi gudrs, un uz sho celojumu vispar nepanemu fotoaparatu, bet tikai videokameru, bet Guna izliidzeeja ar savu fotoaparaatu, bet saakumaa gan nedaudz noteelojot, ka arii shoreiz nav panjeemusi to liidz, bet tas bija tik taa, lai nedaudz iedziitu mani stresaa. Jau ieprieks redzejam, ka DC var noiret sarkanus ritenjus, lidzigi kaa Riigaa Baltic bikes. Norunajam , ka ar riteniem izbraukat visu marshrutu butu daudz atrak, stiligak, un vispar forshak, tadel meginajam tos noiret, un mums tas veiksmigi izdevas. Bazhas radija tas, ka to vareja izdarit tikai ar kreditkartem, nevis debatkartem, un lidz pedejam bridim nezinajam, vai manu Swedbank karti njems pretii. Bet beigas viss iznaca labi, un panjemam divus ritenjus uz 1-1,5h, kas ievilkaas drusku ilgak, bet par papildus iiri k-kaa galiigi nebedaaju, jo visu laiku domaaju par to, kad tad veel es pa DC centru miishos ar riteni. Biezhi taa nedara. Pirmais apstāšanās punkts ir U.S. Capitol jeb ASV kongress, kur tiek pieņemti visi lēmumi. Tur ir gan pārstāvju palāta, gan senāts. Te bildēs var redzēt gan mūs, gan u.s. capitol, gan īrētos riteņus.

Talak devamies ar riteniem uz skaistu vietu, kur vidū ir liela strūklaka un apkārt ir visu ASV štatu un ASV piederošu teritoriju nosaukummi. Te var redzēt kur esam abi nobildējušies šajā vietā, kur apkārt arī bija dažādi patriotiski uzraksti par brīvību un drošsirdību. Un vēl es nobildējos pie mana ASV ceļojuma mājas štata, kur pavadu lielāko daļu sava laika.

Tad minaamies taalaak uz Abrahama Linkolna pieninekli, kur mees baigi skreejaam, jo nebija kur nolikt iireetos ritenjus, un arii nezinajam, kam lai uztic pasargaat ritenjus, un buutu diezgan neveikli, ja iireetor ritenjus, par kuriem bija samaksaata droshiibas nauda. Nolikaam ritenjus pie viena kioska, kur afroamerikaanis paardeva k-kaadas vecas kara piespraudiites, bet vinsh teica, lai ritenjus vnk piestutee tur k-kur pie žoga un viņš paskatīsies. Kopumā viņš neviesa milzīgu uzticību un likās diezgan vienaldzīgs. Bet te ir bilde no šī pieminekļa, kas izskatās ļoti majestātisks, un mums kā politologiem ļoti patika.

Taalak braucaam uz Dzefersona pieminekli, un atpakaļceļā vēl nofočējos pie FIB galvenās ēkas.

Nākamajā dienā bija ieplānota ekskursija iekš tā lielā kupola, kas ir viņiem likumdevējs. Varējām apskatīt to visu nno iekšpuses un man patika. Uzlabojām arī savas zināšanas par ASV politisko sistēmu un institūcijām, jo tur bija kino par vēsturi un tagadni.

Tālāk iedomājos, ka būtu forši apskatīt kādu muzeju iekš DC, jo visi muzeji tur ir pa brīvu. Un tas bija tieši modernās mākslas muzejs, kas gadījās tuvumā. nekad īsti neesmu sapratis moderno mākslu, bet te ir pāris labākie darbu, pie kuriem nobildējos.

Un protams, kā tad var pabūt DC un neredzēt pašu balto namu. Tur bija baigi smieklīgi, jo , kad piegājām pie Baltā nama, tad tā tuvumā norisinājās trīs piketi. Interesantākais bija tas, kurš bija par atbalstu Kubai, un kur tika izkliegts lipīgais sauklis ''can't stop, won't stop, going to Cuba", :D

Tajā vakarā gan tā mierīgi pasēdējām upes krastā, un Starbucksā, kur guna man sniedza padomus par to, ko un kā labāk darīt NYC. Kopumā ļoti aizņemtas 2,5 dienas DC iznāca, un prieks par Gunas viesmīlību, manis vadāšanu, un dažādu aktivitāšu saplānošanu. Ceļojums ko atcerēšos ļoti ilgi. Un kopumā runājot ar Gunu, kas bija baigi plānojusi mācīties LV, sagādāju viņai vilšanos, ka pateicu, ka 2. kurss ir salīdzinoši ļoti viegls politologiem. Protams arī kā jau politologiem pieklājās aprunājām politiku ASV un lv, un kādas izmaiņas šobrīd skar LV.

12. jūlijā cēlos 04.50, kas nozīmē, ka gulēju kopā varbūt 1,5h, jo visu laiku jādomā par agro celšanos, un cik stulbi būs, ja aizgulēšos. 05.15 Guna atbrauca uz manu viesnīcu un laikam arī tikpat kā nemaz nebija gulējusi. 06.15 bija autobus no DC un NYC. tas kavējās, bet NYC ierados ap 11.30. Diemžēl, kā jau iepriekš minēju, tad fotoaparāts man nebija, tādēļ tikai filmēju.
Ierodoties NYC uzreiz devos uz metro, lai dotos uz downtown, kur ir Brīvības statuja, bijušie dvīņu torņi un Nyc birža jeb Wallstreet. Kopumā NYC atrados 7-8h, visu laiku staigāju, filmēju, un runājos ar cilvēkiem. Jā, tajā dienā nolēmu, ka lieliski būtu parunāt ar vairākiem Ņujorkiešiem, tādēļ, kad gāju no vienas vietas uz otru, tad nevis skatījos kartē, bet prasīju vietējiem, kas bija vienkāršāk, un daudz interesantāk. Kopumā pilsēta ir milzīgs kultūru mikslis, un baigā dažādība tur, bet man ļoti patika. Vietējie jau redz, ka esmu tūrists, un arī interesējās no kurienes esmu. Lielākā daļa gan par mūsu valstiņu nebija dzirdējuši. Kopā visu dienu pavadīju uz kājām, ieguvu dažādu ņujorkiešu viedokļus un pieredzi, piemēram, kad taimskvērā(kur tās daudzās reklāmas)

apsēdos, tad divi biezie pensionāri(biezie, jo pīpēja nevis cigaretes, bet cigārus) sāka ar mani runāt, un tā tur nosēdēju aptuveni 30-45min. Runājām protams par dažādām globālām lietām, par notikumiem pasaulē, situāciju viņu valstī un situāciju manā valstī. Tāda ļoti unikāla pieredze, jo zināju, ka nekad vairs ar viņiem nesēdēšu tur un nereunāšu, jo pat, ja viņi bija diezgan erudīti par politiku un notikumiem eiropā, tomēr viņu vārdus nezinu. Kopumā iznāca runāt ar padsmit cilvēkiem, un izdevās pabūt visās vietās, kur gribēju būt un redzēt. Brīvības statuju, World trade center, wallstreet, time square, uzbraucu 67 stāvā rockfeller center, apskatīju central park u.c.
Galvā skanēja dažādas dziesmas saistībā ar Ņujorku gan no pēdējāš SZF retro balles, gan dažādām filmām.

Tipiska amerikaanja dziive.

Atceros kaa pirms 1,5gada komunikaaciju kursaa pie lektora Rolanda Tjarves k-kaa aizsaakaas diskusija par to, kas tad iisti ir taa "dziives skola", ko biezhi cilveeki piemin, kaa baigo savu bonusu un izgliitiibu. Toreiz vinsh teica, ka galvenokaart "dziives skola" vareetu buut tas, ar cik dazaadiem cilveekiem mees esam komuniceejushi, jo tad notiek pieredzes apmainja, uzzin citu cilveeku dziives vertibas utt. Runaajot ar dazadiem cilvekiem, iegustam dazadu cilveku pieredzi, kas izglito mus pashus(piemram, komuniceshana ar bomzi, miljonaru, araabu, geju, utt).
Atrodoties ASV, juutos ljoti liels ieguveejs tieshi shajaa zinjaa, jo nepaartraukti kontakteejos ar dazhaadiem cilveekiem. Saakot ar to, ka vini ir pavisam no cita kontinenta(taatad daudzus vieno nezinaashana par daudzko Eiropaa notiekosho), bet arii satikto cilveeku atshkiriba gan socialos slanjos, gan politiskos uzskatos un dzives vertibas. Taa kaa shiis piecas nedelas man ir paredzeta vnk lieliska atputa un jaunas pieredzes guushana, tad komuniceeshana ar sheit dzivojoshajiem ir tas, ko censhos dariit.

Piektdien tikos ar Jordan gjimeni pie kuriem ciemojas Karina un Matiis. Tikai peec vakarinaam Merls man pateica, ka vini mani ir aizvedushi uz vienu no labakajiem Steiku restoraaniem kaadu vinsh zin(un vinsh zin visus). Tas izskaidro gan interesanto interjeru, gan ipashi labo apkalposhanu(atnesot steiku oficiants liek tajaa iegriezt vinja klaatbutnee,un parbaudit, vai tas ir labi izcepts, un ja saka, ka nav labi izcepets, tad shefpavaars cepj jaunu.), gan menedzera pienaakshanu pie katra galdina un apvaicaashanos kaa klaajas, un vai viss kartiba un garsho. Neskaitot faktu, ka shim paarim pashiem nav savi berni, un tiem nav gimines draugu kuriem butu berni Karinas un MAtisa vecuma, tomer viniem iet labi, un vecaki regulari izdoma dazadas aktivitates berniem, un vismaz pashi berni saka, ka garlaicigi tiem nav, un visu laiku k-ko dara.

Sestdien, neskaitot citas lietas, galvenais notikums noteikti bija beisbola speeles apmeklejums. Tas veel bija iipash ar to, ka tas nebija nekads parastais apmeklejums, bet pirmo reizi sedeju VIP lozhaa, kas tika rezerveeta 50-60 cilvekiem ar neierobezhotiem edienu un dzerienu resursiem visas speles laikaa. Topaa protams tipiskaa amerikanju partika-frii, brurgeri, vistu gabalinji, kola utt. Esmu arii izpratis shiis speles noteikumus. Vairums cilveku muusu VIP lozhaa bija Merla gimene, draugi un biznesa partneri. Tas viss tiesham izskatiijaas riktigi amerikanju stilaa-beisbols, 35-40tukst. skatitaji, visiem lielie prieki utt.

Svetdien bijam uz Merla baznicu, un velak bija visu gimenju, kuras piedala hosting programma, tikshanas boulingaa. Visur kur dodamies eedam tipisku amerikanju partiku, kas nav nekas veseligs protams. Veel vakar ar Merla gimenes berniem, kas te ir sabraukushi, un Andreju uzspelejam futbolu pagalmaa. Amerikanjiem tas ir k-kas neparasts un jocigs, bet teicu, ka lai vismaz nedaudz padara k-ko eiropieshiem tipisku, un viniem patika.
Karsts gan te ir -visu laiku 95, 100 vai 105 gradi pec farenheita, kas butu 35-40 gradi pec celsija.
Kaa jau pec mana rakstishanas stila var noprast, tad man tgd ir jadodas talak.
Shodien atkal uz beisbola speeli, un neatkariibas dienas svinibam ar Rodrigeziem un pa nakti arii palikshu pie tiem.
Tgd gan jaaskrien prom.