Vakar peldējos okeānā, un tur bija baigi jautri. Bijām mūsu ģimene, un viņu draugi-Kanādiešu ģimene-kur sieva patiesībā bija zviedriskas izcelsmes, tādēļ nedaudz parunājām arī zviedriski. Spēlējām volejbolu, centāmies sērfot(man neiznāk) utt. Rīt dosimies uz slaveno Disney world.
Drošvien ikviens būs dzidējis par to, ka ASV ieroču nēsāšana ir ļoti populāra lieta. Vidējam eiropietim noteikti tas asociējas tikai ar to, ka dažreiz ziņās ir dzirdēts par to, ka ASV kādā skolā ir notikusi apšaude, un, ka ieroči ASV daudziem ir viegli pieejami. Ar politologiem gan vairākiem esam runājuši, un esam arī lekcijās mācīti par ieroču jautājumu ASV.
Tā kā jau 3,5 nedēļas atrodos ASV, tad pastāstīšu īsus iespaidus par ieroču jautājumu. Garāku viedokli prasiet intervijās.
Pirmo reizi izrādīju interesi Robertam R. par to, ka man gribētos pamēģināt šaut, un uzzināt kaut ko vairāk par ieroču jautājumu ASV. Viņš ir National Riffle Asociation(NRA) biedrs, un viņam pieder vairāki ieroči. Kamēr Roberta sieva bija Latvijā, devāmies uz šautuvi telpās ar viņu un viņa kaimiņu Timu, kuram arī mājās ir daudz ieroči. Ar Robertu jau garāk biju diskutējis par ieroču jautājumu, un viņš vairākkārt ir uzssvēris cik būtiska ir brīvība nēsāt ieroci.
- Tas ir uzsvērts ASV konstitūcijā,
- tādēļ ASV dibinātāji ir gribējuši, lai cilvēkiem būtu iespēja nēsāt ieroci,
- lai "aizstāvētu sevi no valdība/protect from government",
- aizstāvētu sevi un savu ģimeni no laupītāja, psihā, izvarotāja jeb "evil guy".
- Ir tik daudz noziedznieku un ļaunu un bezatbildīgu cilvēku, kuriem legālā vai nelegālā veidā ir ierocis, tādēļ arī man/mums-NRA biedriem-ir tiesības nēsāt ieroci, kā atbildīgiem, zinošiem, ieroču nesātājiem.
- Patīk medības(kā hobijs) jeb šaušana(kā sports)
- Patīk būt nodrošinātam ar aizsardzību
Tie ir viņa un citu ieroču nesātāju galvenie argumenti, kādēļ ir nepieciešams nēsāt ieroci. Viņi parasti uzsver, ka tas ir vnk kā būt gatavam/sagatovotam-be prepared-"un cerams, ka man nekad nenāksies dzīvē likt lietā ieroci, bet ja kāds psihais ielauzīsies manā mājā, un gribē nogalināt manu ģimeni, tad es zināšu ko darīt, un būšu sagatavojies."
+Vēl divi argumenti, ko esmu dzirdējis no ieroču nēsātājiem.
- Tas, ka ASV tik daudziem ir personīgie ieroči(un daudziem tie ir vairāki mājā-sak, katram ģimenes loceklim) ir kā garants tam, ka ASV nekad nevarētu notikt invāzija pa zemi, jo visi tad no savas mājas atšaudītos, un tas būtu vnk neiespējami.
- Ieroču esamība samazina sīko noziedzību skaitu uz ielām, jo, ja citur var uz ielas pienākt un aplaupīt, vai izvarot vai nolaupīt, tad tas ir grūtāk, ja tu ej kādu aplaupīt ar savu ieroci, bet ir liela iespēja, ka tam kuram uzbruksi arī ir ierocis jeb uz ielas citiem būs ierocis, un tas var iesaistīties.
Tātad par iešanu uz šautuvi. Es, Robets un kaimiņš Tims. Protams kārtīgi visu man pastāsta, zinot, ka tā man pirmā reize, un stingri nosaka, ka, kad ieejam šaušanas telpā, tad tur tikai pa nopietno, protams var pasmieties, parunāt, bet ar ieročiem nekādi joki lai nebūtu.
Šaušanas telpā interesanti, ka ir tēvi ar 14-15 gadīgiem dēliem, un var redzēt, ka tie dēli nav te pirmo reizi. Atnāk arī viens mana vecuma notetovēts zēns ar savu personīgo automātu. Cik sapratu, tad tāda tipa, kāds tgd NATO tiek lietots. Katrā ziņā cilvēki ļoti dažādi tur, bet savā starpā draudzīgi un laipni-pastāsta viens otram par saviem ieročiem, iedod izmēģināt utt. Vienu brīdi iznāca, ka ap mani bija tāds bariņš, kur katrs stāstīja par saviem ieročiem, jo katram ir vairāki-viens sev, viens sievai utt. Jau sajutos neērti, ka man nav ierocis par ko pastāstīt. Kopumā tajā reizē šāvu ar kādiem 7 ieročiem(ne vienlaicīgi)-gan ar Roberta, gan ar Tima. Timam bija viena 1944 gadā ražota kara laika bise, viens snaiperis .303, un .270 , un kad šāvu no .207, tad Roberts ar Timu sāka smieties, jo es negaidīju tik stipru atsitienu, un man nolidoja austiņas un brilles zemē, jo tas ierocis(snaipera veida, ar precīzu tēmekli) bija salīdzinoši ļoti spēcīgs.
Otru reizi biju šaut, kad ciemojāmies pie citiem ASV ģimenes draugiem.. Tur arī ieminējos, ka man interesē šaušana, un tas, kā ASV tas ir populāri , ja ir ierocis, un ka citur tā nav utt. Tur izrādījās, ka tēvam ģimenē ir 10-15 ieroči, un arī regulāri šaudās(brīvā dabā nevis šautuvē, jo pieder kaimiņam liela zeme), un iet medībās. Tad nu bijām ar Dāgu D. un viņa dēlu Kristapu laukā šaut. šoreiz bija citādāk, jo to jau biju darījis, un šāvām ne tikai pa mērķiem, bet arī pa gaisā lidojošiem šķīvīšiem, jo viņam bija speciāla mašīna ar ko to var darīt.
Kopumā paliekam pie tā, ka ASV ir tāda unikāla zeme, kur ieroči vienmēr ir bijuši cieņā, un ir un būs cieņā, gan kā pašaizsardzības līdzeklis, gan kā medību instruments un sporta veids.
P.S.Šodien biju Disney World-ļooooti patika, bet par to te tgd nerakstīšu-atrakciju parka apmeklējums neiedera nopietnā bloa ierakstā par ieročiem.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru